Dzīvošanas un studiju izmaksas gan nereti jaunietim, kurš vēl tikai studē, ir nesamērīgi dārgas, tāpēc ir arī daļa jauniešu, kas nestudē finansiālo iespēju dēļ, spriež ekonomisti. Tomēr pieprasījums pēc istabām, tostarp dārgajām, ir - atsevišķām augstskolām, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) visas brīvās vietas dienesta viesnīcās jau aizņemtas, un pieteikties vēl iespējams vien uz istabu kādā no Latvijas Universitātes kopmītnēm.
Trīs lielākās Latvijas augstskolas kopumā apsaimnieko 17 dienesta viesnīcas jeb kopmītnes – gan tuvāk Rīgas centram, gan tālāk no tā, gan tikko remontētās ēkās, gan tādās, kas diez ko pievilcīgas nav. Ikvienam studentam, kas nav no Rīgas, ir iespēja pieteikties uz vietu trīsvietīgā, divvietīgā un arī vienvietīgā istabā, un tieši kaimiņu skaits, ar ko kopā jādzīvo, pamatā nosaka īres cenu. Piemēram, Tehniskajai universitātei ir septiņas dienesta viesnīcas, no tām vairums atrodas ārpus pilsētas centra, bet Ķīpsalā pērn atvērta un renovēta dienesta viesnīca, kur īres maksa ir visaugstākā, jo universitātei vēl jāatmaksā vairāk nekā astoņarpus miljonus eiro lielais aizdevums.
''Cenas ir, sākot no 53 eiro līdz 145. Šī cena ir tā, kā veikalā – tiek ņemts vērā gan ģeogrāfiskais stāvoklis, kur mēs atrodamies – vai Teikā, kur studentam vēl ir jāpērk mēnešbiļete, lai atbrauktu šeit uz Ķīpsalu? Vai mēs atrodamies jau šeit, blakus – Ķīpsalā? Vai mēs dzīvojam pa divi, vai mēs dzīvojam pa trīs istabiņā? Vai mums istabiņās ir ledusskapji, vai nav ledusskapju? Vai mēs dzīvokļa tipa, vai koridora tipa kopmītnē dzīvojam? Vai mums ir trauki virtuvē, vai nav trauku virtuvē?” - virkni kritēriju, kas nosaka īres izmaksas, sauc RTU Studentu viesnīcu daļas vadītāja Iveta Sveržicka. Viņa arī neslēpj, ka studenti maksā nedaudz vairāk, nekā nepieciešams, lai nomaksātu visas nepieciešamās izmaksas. Kopīga maksa visiem ir arī par komunālajiem pakalpojumiem, par kuru taupīgu lietošanu studenti nedomājot.
''Ja mēs uzliktu varbūt skaitītājus katrā istabiņā, katrā dzīvoklī... Starp citu, man liekas, ka Lauksaimniecības universitāte ir tādu praksi ieviesusi, vai ne? Būs jāaizbrauc ciemos aprunāties par šo tēmu, kā viņiem veicas,'' saka Sveržicka.
Nedaudz lētāk sanāk dzīvot Stradiņa universitātes kopmītnēs. Divas no tām salīdzinoši tuvu augstskolai – Mārupes ielā, bet viena studentu viesnīca atrodas Hipokrāta ielā – tuvāk Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, kur jaunajiem ārstiem notiek arī vairums praktisko nodarbību. Arī šeit cenas dārdzību nosaka kaimiņu skaits istabā, tāpat izdevumi, kas jāsedz par nesen veikto remontu, ja tāds bijis. Visdārgākā opcija tur – 200 eiro nesen remontētā istabiņā, dzīvojot pilnīgi vienam. Stāsta RSU pārstāve Elīna Harčenko:
''Liels pieprasījums ir pēc vienvietīgām istabām, bet, protams, to vienvietīgo istabu ierobežotā skaita dēļ tās visas ir aizņemtas un, piemēram, šogad tām pirmkursnieki nevarēja pieteikties, jo tās ir aizņemtas ar iepriekšējo kursu studentiem. Īstenībā jāsaka, ka šogad interese par kopmītnēm ir lielāka nekā pagājušajā gadā, jo pērn vēl augusta beigās Mārupes ielā mēs varējām piedāvāt istabiņas citu augstskolu studentiem. Šogad Mārupes ielā abās ēkās pēc 13.jūlija viss jau bija pilns, un vienīgā vieta, kur vēl ir pieejamas kādas istabiņas, ir Hipokrāta ielā.''
Studenti īpaši pēdējos gados ir gatavi maksāt vairāk par ērtībām, un konkurence uz istabas vietu ir lielāka tieši dārgākajās vietās, apgalvo abu universitāšu pārstāves. Stradiņa universitāte arī sola uzsākt jaunas dienesta viesnīcas būvniecību turpat, blakus galvenajai augstskolas ēkai Dzirciema ielā. Plānots, ka to varētu vērt vaļā, 2017.akadēmiskajam gadam sākoties. Brīvas vietas dienesta viesnīcās gan joprojām ir Latvijas Universitātei (LU).
''Tā kā pirmkursnieku skaits ar katru gadu demogrāfisku iemeslu dēļ samazinās, tas nozīmē, ka dienestu viesnīcās augusta beigās var interesēties par vietām arī tie studenti, kas ir iepriekš dzīvojuši kaut kur citur un tagad viņi izdomā, ka viņi grib dienesta viesnīcā. Arī viņi var interesēties un arī viņiem ir iespēja tikt dienesta viesnīcā, un arī citu augstskolu studenti, lai gan priekšroka, protams, ir universitātes studentiem,'' stāsta LU pārstāve Ilona Vilcāne. Kopā universitātei ir septiņas dienesta viesnīcas. Visdārgākā dzīvošana ir Rēznas ielas viesnīcā „Prima”, kas ir vienīgā pilnīgi izremontētā un vienīgā dzīvokļu tipa kopmītne. Tur dzīvošana vienam izmaksā 270 eiro mēnesī, pa diviem - 150. Salīdzinājumam – vieta kādā citā LU dienesta viesnīcā maksā krietni mazāk – 58 eiro mēnesī.
Acīmredzot - ir pieprasījums, ir arī tam atbilstoša cena. Tomēr iedzīvotāju maksātspēja, it sevišķi studentu, kam daļai nav pastāvīgu ienākumu, nav augsta, saka ekonomiste un pasniedzēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē Margarita Dunska. Viņasprāt, studētgribētāji, kas tik dārgu īri un citas dzīvošanai Rīgā nepieciešamās izmaksas atļauties nevar, no studijām diemžēl atsakās. Maksa par kopmītnēm ir pārlieku dārga, tomēr atzinīgi viņa vērtē to, ja augstskolas maksu par kopmītnēm ne tikai atdod kredītu atmaksai, bet arī uzkrāj, tad augstākas cenas piemērošana ir attaisnojama, vērtē Dunska:
''Protams, ka remonti arī ir tekošie visu laiku, bet, ja kaut kas notiek, nu tā nauda kaut kur būs jāņem. Tas arī vienmēr ir jāpatur prātā. Ja tikai izdzīvot un neko tādu nedarīt, tad, protams, var arī [maksāt] mazāk, bez šaubām.
Dienesta viesnīcas RTU un RSU tāpat izdodas nokomplektēt ātrāk lielāka ārvalstu studentu īpatsvara dēļ, kuri turklāt arī maksā vairāk nekā vietējie.
