„Jebkurš cilvēks var nonākt tādās grūtībās, ka viņam jāizmanto sociālā dienesta pakalpojumi,” stāsta Dienas centra vecākā sociālā darbiniece Iveta Karašniece, „šie cilvēki ir izkrituši cauri visiem atbalsta tīkliem un nonākuši tā stipri zemu. Bet es savus klientus nekādā gadījumā nesaucu par bomžiem, tie ir bezpajumtnieki."
"Šie cilvēki neatšķiras no mums, viņiem vienkārši nav māju, viņi nakšņo patversmē. Cilvēki, kurus mēs saucam par bomžiem, mūsu palīdzību kategoriski nepieņem.”
Dienas centrā valda ideāla tīrība – ne velti Rīgas patversmes Dienas centra apkopēja Nataļja Sinkeviča šogad saņēmusi vienu no Gada balvām sociālajā nozarē. Dienas centrs izvietots trīs stāvos. Pirmajā stāvā ir humānā palīdzība, ēdamtelpas, dušas, ģimenes ārsts. Otrajā stāvā ir istaba, kurā aptuveni 20 cilvēku var skatīties televizoru, bet blakus ir lielāka atpūtas zāle, kur izvietoti krēsli, galdi, pieejams novusa galds un šaha dēlis. Neliela kompānija turpat spēlē šahu, pāris cilvēku nolīduši stūrītī vai turpat pie galda nolikuši galvu uz rokām un aizmiguši, citi lasa kādu žurnālu, bet viens vīrietis atnācis ar portatīvo datoru. Trešajā stāvā ir bibliotēka ar plašu lasītavu un trīs datori dienas centra apmeklētāju vajadzībām, turpat ir arī dažādu atbalsta pasākumu rīkošanai paredzētas telpas.
„Kad Dienas centru atvēra, tad doma bija tāda, lai šiem cilvēkiem būtu vieta, kur uzturēties dienas laikā, jo ir arī slikti laikapstākļi un sabiedrībai nepatīk, ka šie cilvēki uzturas pastos, stacijās, staigā pa lielveikaliem,” stāsta sociālā darbiniece.
Cilvēki šeit nāk labprāt, jo sociālie darbinieki rīko dažādas aktivitātes – notiek atbalsta grupas, rokdarbu darbnīcas un kultūras pasākumi. Tos apmeklēt nav obligāti, bet cilvēki, kas labprāt aktīvi līdzdarbojas, tiek atalgoti ar siltu zupu vakariņās.
Arī šajā mājā ik gadu ienāk Ziemassvētki, par ko rūpējas centra sociālie darbinieki.
Dienas centrā nonāk ļoti dažādi cilvēki – gan tādi, kas agrāk dažādu iemeslu dēļ pazaudējuši savus īpašumus, gan tādi, kas veselības dēļ nespēj strādāt, gan arī alkoholiķi. Ir arī tādi, kas bezizejā nonākuši, vieglprātīgi piekrītot kļūt par uzņēmumu valdes locekļiem un tagad ir spiesti maksāt svešus nodokļu parādus.
Latvijas Radio Dienas centrā sastapa Arvi Zīli, kurš nu jau pāris gadus ir spiests dzīvot patversmē. Tur viņš nonācis, jo jaunībā, strādājot Farmācijas produktu fabrikā, pats savas bravūras dēļ sabeidzis veselību un pirms diviem gadiem kļuvis par trešās grupas invalīdu. Sociālajos pabalstos viņš saņem aptuveni 120 eiro, ar ko nevar īrēt mājokli un dzīvot tā, kā pirms tam. Runājot par dzīvi Latvijā, viņš kļūst nikns, lamā valsti un savā nelaimē vaino pārmaiņu laiku un neapdomīgu tiekšanos pēc neatkarības. Zīle uzskata, ka pēc gadiem 10-15 gaidāmas lielas pārmaiņas, jo cilvēku mērs būs pilns. Patversmē notiekošais gan viņu apmierina.
Rīgā darbojas septiņas patversmes, un tajās no 1.decembra vietu skaits palielināts līdz 783 vietām. Tās līdzfinansē Rīgas dome, bet nepieciešamības gadījumā vietu skaitu var palielināt līdz 957. Decembra sākumā Rīgas patversmes vīriešu nodaļas pakalpojumus izmantoja 169 cilvēki, sieviešu nodaļas - 71, bet dienas centru bezpajumtniekiem vidēji dienā apmeklēja 155 cilvēki.
Bazpajumtniekiem var palīdzēt, ziedojot apģērbu, kas pašiem nav vajadzīgs. Karašniece uzsver, ka īpaši trūkst drēbju, kas būtu piemērotas kalsniem vīriešiem. Balles kurpes, spīguļiem klāti krekliņi un grezni mēteļi gan nederēs.
