Diena pēc Dziesmu svētkiem būs brīvdiena

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lai gan netrūkst darba devēju iebildumu, Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā teju vienbalsīgi atbalstīja ieceri 8.jūliju, dienu pēc Dziesmu un deju svētkiem, noteikt par brīvdienu. Tā gan būs jāatstrādā vēlā rudenī - sestdienā, 23.novembrī. Idejas autori pēcsvētku brīvdienu pamato ar atbalstu desmitiem tūkstošu dalībnieku un skatītāju. Taču darba devēji uzskata - par brīvdienu jāļauj izlemt katrai darbavietai pašai.

Atbalsts brīvdienai pēc Dziesmu svētkiem Saeimā bija gandrīz vienbalsīgs, atturējās vien divi deputāti. Lai gan darba devēji ir neapmierināti par valsts iejaukšanos darba dienas pārcelšanā, Saeima pirmajā lasījumā likuma grozījumus atbalstīja un jau pēc nedēļas tos, visticamāk, pieņems arī galīgajā lasījumā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (V) pauda viedokli, ka brīvdienai pēc Dziesmu svētkiem ir arī simboliska nozīme. „Mēs esam nākuši pretī vairāk nekā 40 tūkstošiem Dziesmu svētku dalībnieku, vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku, kas ir tieši vai netieši iesaistīti Dziesmu svētku pasākumos. Un pats galvenais - šādi mēs pasvītrosim Dziesmu svētku simbolisko vērtību ne tikai Latvijai, bet arī pasaulei. Jo Dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to vēlreiz apliecinot, kādi ir mūsu identitātes pamati,” skaidroja Druviete.

Pilnīgas vienotības par pēcsvētku darbadienas pārcelšanu deputātiem gan nebija. Druvietes partijas biedrs Dzintars Ābiķis balsojumā atturējās. Viņaprāt, par šīm izmaiņām bija jādomā agrāk. Tagad šāda brīvdiena izjauks plānus daudziem, kas pierakstījušies pie ārsta, kam plānotas tiesas sēdes vai cita saskare ar valsts institūcijām.

„Dziesmu svētku dalībnieki ir tikai mazāk kā procents Latvijas iedzīvotāju. Un lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju tieši šis lēmums neskar. Tas nav samērīgs, un līdz Dziesmu svētkiem ir palicis mazāk kā mēnesis. Kas attiecas uz Dziesmu svētku dalībniekiem, tad tiešām ir jādara viss iespējamais, lai mēs viņiem panāktu pretim. Bet vai visā valstī visiem ir nepieciešama brīvdiena? Turklāt dienā, kad vairs nav Dziesmu svētki? Es par to šaubos,” sacīja Ābiķis.

Darba dienas pārcelšanu pēc Dziesmu svētkiem neatbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Kā norādījusi organizācijas vadītāja Līga Meņģelsone, Dziesmu svētkiem ir liela nozīme latviešu kultūrā, taču jautājums par brīvdienu vai darba dienas pārcelšanu būtu jārisina atsevišķi katrā uzņēmumā, kur tas ir aktuāli.

Ja Saeima nākamnedēļ galīgajā lasījumā atbalstīs darba dienas pārcelšanu pēc Dziesmu svētkiem, tas attieksies ne vien uz šiem, bet arī turpmākajiem Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem.

Šovasar Dziesmu svētki notiks no 30.jūnija līdz 7.jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti