Diena pēc ārkārtējās situācijas beigām. REPORTĀŽAS no sociālā dienesta un VID

Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vairākas valsts un pašvaldības iestādes 10. jūnijā atsāka pieņemt klientus klātienē. Latvijas Radio viesojās Rīgas Sociālajā dienestā, kur liela daļa cilvēku vēlējās saņemt konsultāciju bez pieraksta. Savukārt LTV pabija Valsts ieņēmumu dienestā (VID). 

Sociālais dienests Rīgā

Kāda ir pirmā diena, atsākot klātienes konsultācijas sociālajos dienestos Rīgā un Ventspilī?Paula Dēvica

    Latvijas Radio viesojās Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajā centrā “Avoti” laikā, kad agrā rīta klienti ir jau aizgājuši. No trešdienas klientus pēc pieraksta pieņem klātienē. Atnācējus sagaida dežurants un galds ar iesniegumu kaudzi. Visiem, protams, jāierodas sejas maskās.

    “Grafikā ir salikti darbinieki, kuri dežūrē šeit. Tad tie klienti, kas nāk, tie, kuriem ir pieraksts, tos laiž tālāk. Un attiecīgi pārējiem sniedz konsultāciju, ievērojot distanci,” pastāstīja Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļas vadītāja Laimdota Gaile.

    Klienti pieteikt vizīti var pa tālruni, pa kuru joprojām sniedz arī attālinātās konsultācijas. Tālrunis zvanus saņem teju nepārtraukti. Trešdien uz konsultāciju pieteikušies divpadsmit cilvēki. Bet daudz vairāk nāk bez pieraksta. Šos cilvēkus nelaiž tālāk par priekštelpu, kurā atrodas galds ar iesniegumiem. Ja priekštelpā kāds atrodas, pārējiem jāgaida ārā.

    “Piemēram, ir iesniegums piešķirt GMI pabalstu. Tas ir garantētais minimālais ienākums. Šeit ir – lūdzu izvērtēt ienākumus, materiālo situāciju statusa saņemšanai. Tas ir primārais iesniegums, lai mēs varētu sākt cilvēkam apstrādāt datus un kaut kas varētu sākt notikt,” paskaidroja Gaile.

    Klātienes konsultācijām atsākoties, ir arī apgrūtinājumi. Piemēram, vienam darbiniekam ir visu laiku jādežūrē pie ieejas. “Ir liels apgrūtinājums. Kādreiz klienti nāca, sēdēja koridorā un gāja rindas kārtībā pie organizatoriem.

    Šobrīd nākas norīkot vienu darbinieku, kurš regulāri stāv pie durvīm.

    Ja viņš varēja visu dienu pieņemt lēmumus, tad šobrīd ik pēc divām trīs stundām mēs maināmies. Klienti ir dažādi. Ir agresīvi. Ja tev četri pieci pēc kārtas ir agresīvi, tad darbinieks... nu, viņš arī ir tikai cilvēks,” pastāstīja centra vadītāja Dace Grigorcēviča.

    Rīgas Sociālā dienesta teritoriālā centra “Avoti” vadītāja Dace Grigorcēviča

    Viens sociālā dienesta darbinieks vidēji dienā var pieņemt astoņus cilvēkus, katram veltot aptuveni 40 minūtes. Tomēr daudzi klienti joprojām izmanto iespējas konsultēties vai noformēt dokumentus attālināti.

    Dienesta darbinieki pastāstīja, ka ļoti noderīgas šajā laikā esot kļuvušas pie teritoriālajiem centriem novietotās pasta kastītes. Tajās dokumentus var ielikt jebkurā diennakts laikā, un cilvēki to arī izmanto.

    Kāda situācija Ventspilī?

    Latvijas Radio sazinājās arī ar sociālo dienestu Ventspilī, lai noskaidrotu, kā ar jauno kārtību sokas tur. Ventspils pilsētas Sociālā dienesta pārstāve Santa Serdjukova pastāstīja, ka tagad atsāk veidot pierakstu, bet klātienē konsultācijas saņemt iespējams tikai no pirmdienas, 15. jūnija.

    “Klienti zvana, bet viņi ir diezgan saprotoši. Daudzi ir jau pieraduši, arī vecāka gada gājuma cilvēki, ka var atnākt pēc veidlapām, kas izvietotas pie ieejas. Tāpat arī trūcīgā statuss tiek pagarināts, cilvēkus sazvanām, ka tas tiek pagarināts automātiski. Nav klātienē jāierodas. Vairāk zvana cilvēki, kas gaida pabalstu piegādi uz mājām.

    Cilvēki zvana, bet nav liela plūsma. Nav tā, ka visi plēšas uz šejieni,” pastāstīja Serdjukova.

    Sociālo dienestu pārstāvji lūdz klientiem būt atbildīgiem un saprotošiem un atgādina līdzi ņemt personu apliecinošu dokumentu, lai klientu apkalpošana noritētu raitāk. Pārstāvji lūdz izvērtēt klātienes konsultāciju nepieciešamību.

    Pie VID rinda jau  no rīta

    Jau 9 no rīta, kad tika atvērts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Talejas ielā, pie durvīm bija izveidojusies rinda. Lielākoties cilvēki gribējuši iesniegt gada ienākumu deklarācijas un saņemt dažādas konsultācijas.

    “Uzreiz jāteic, ka tas nav tik vienkārši. Nav tā, kā bija pirms ārkārtēja stāvokļa, kad cilvēki nāca iekšā, te sēdēja un pavadīja laiku. Ir rinda ārpusē, lūdzot ievērot divu metru distanci,” pastāstīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

    Ierasti skaļais un pārpildīties VID vestibils trešdien bija mierīgs un pat kluss. Cilvēki telpās tika ielaisti pa vienām durvīm, bet jāiziet pa citām. Turklāt iekštelpās nekādas gaidīšanas nav. Pie katra VID darbinieka ir viens apmeklētājs, un, kad konsultācija beigusies, cilvēks tiek pavadīts līdz ārdurvīm.

    “Mums ir iespēja pieteikties uz konkrētu laiku, lai varētu atbraukt uz šejieni un, nestāvot rindā, saņemt pakalpojumu, piezvanīt uz tālruni, vienoties par konkrētu laiku. Uzreiz jāsaka, ka šī nedēļa jau ir pilna, tas ir plaši izmantots un tad atbraukt konkrētā laikā, nevis stāvēt šeit pie durvīm, jo tas varētu būt visai apgrūtinoši, ņemot vērā, ka cilvēku nav maz.

    Te ir cilvēki, kas gaidījuši pat divas stundas,” pastāstīja VID pārstāvis.

    LTV uzrunātie cilvēki pastāstīja, ka gaidījuši, kad beidzot būs iespējams saņemt konsultāciju klātienē. Kāds trešdien stāvējis rindā pusstundu, kāds 45 minūtes.

    Brigitas kundze rindā pavadīja pat nedaudz ilgāk par divām stundām: “Ir tomēr tādi jautājumi, kas rodas. Ne jau visu var elektroniski izdarīt, sevišķi manā vecumā. Es zinu cilvēkus, pat manas bijušās klasesbiedrenes, kas saka – mēs pat čekus neiesniedzam, tikai tāpēc, ka elektroniski mēs nevaram. Un šeit arī nepietiek dūša nākt un rindā stāvēt.”

    “Šodien zvanīju, bet tik uz jaunnedēļ var pieteikties. Bet, tā kā es uz slimības lapas, domāju - izmantošu to laiku un atnākšu pati,” pastāstīja rīdziniece Valija.

    Rindas gan trešdien bija izveidojušās daudzviet. Pieņemt cilvēkus klātienē atsākušas arī citas valsts un pašvaldību iestādes. Nodarbinātības valsts aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas pilsētu sociālie dienesti, bāriņtiesas un citas institūcijas gan aicina cilvēkus sākumā piezvanīt un pieteikties uz konsultāciju konkrētā laikā.

    KONTEKSTS:

    Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa izraisītās Covid-19 izplatības ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.

    Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.

    Covid-19 koronavīrusa
    izplatība Latvijā
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti