Veiksme neveiksmē
To, ka organizācija dibināta tieši pirms pandēmijas sākuma, priekšsēdētājs Ernests Barons no Norvēģijas sauc par veiksmi neveiksmē. Viss sākās ar to, ka vairākiem jauniešiem bija radusies vēlme tīkloties, radīt kopīgus pasākumus. Tā kā pandēmijas laikā dzīve daļēji pārcēlās uz virtuālo vidi, Eiropas jauniešiem izdevās realizēt daudz no sākotnēji iecerētā.
EJ priekšsēdis Ernests Barons norādīja: "Mēs zinājām, ka esam gandrīz visās Eiropas valstīs, tāpēc varam veidot digitālus pasākumus, gan iekšēji savus, gan uz āru, iesaistot citus Eiropā dzīvojošos latviešu jauniešus. Mēs esam savu pamatus uzbūvējuši, un savā biedrības trešajā gadā esam ap 50 biedru dažādās Eiropas valstīs. "
Biedrības mērķis ir tīklojoties sasaistīt kopā aktīvos jauniešus, kuri vēlas radīt un ar savām idejām aizraut citus.
Šobrīd oficiālo biedru ir 50, bet pasākumos EJ sasniedzot daudz lielāku skaitu latviešu jauniešu. Kā norādīja EJ priekšsēdētājs, tad ne visiem jābūt biedriem. Biedrības mērķis ir sasniegt jauniešus caur dažādiem pasākumiem.
Paveras jauna pasaule
Bet par to, kāpēc kļūt par biedru, labs piemērs ir vicepriekšsēdētājas Laimas Kraules piemērs – biedrības dibināšana sakrita ar laiku, kad jauniete "Erasmus" programmā bija piecus mēnešus prom no Latvijas.
"Tai brīdī es sajutu vēlmi satikt latviešus, kuri dzīvo ārpus Latvijas, un es ieguvu pilnīgi jaunu redzējumu, kā latvieši ārzemēs grib satīkloties, grib darīt, satikties, runāt latviski. Tā es ieguvu vēlmi turpināt būt biedrībā, esmu kļuvusi par vicepriekšsēdi, un caur šo organizāciju man ir pavērusies jauna pasaule. Par to, kā latviešu jaunieši, nedzīvojot Latvijā, grib viens ar otru satikties, rīkot pasākumus... Es esmu piedalījusies tik daudz aizraujošos, brīnišķīgos pasākumos, guvusi tik daudz emociju. Tas ir neaprakstāmi, to nevar izmērīt naudā," viņa teica.
Emocijas un ambīcijas, būšana kopā ar aktīviem, līdzīgi domājošiem jauniešiem, kuri vēlas darboties Latvijas labā, nedzīvojot Latvijā –
tā ir galvenā motivācija darboties Eiropas latviešu jauniešu apvienībā EJ, kura ir liels atbalsts un savā ziņā drošības sajūta Eiropas Latviešu apvienībai (ELA).
ELA vicepriekšsēdētāja Karolīne Zobens-East sacīja: "Lielākā problēma diasporā ir, ka skoliņas beidzas ap 14 gadiem. un tad, izņemot nometnes, kas notiek vienreiz gadā, nekā jauniešiem nav. Līdz ar to latvieši aktīvi ir bērnībā vai pieaugot. Pazūd pusaudži un jaunieši. Bet jauniešiem ir svarīgi būt kopā ar vienaudžiem. No ELA puses esam priecīgi par atjaunoto jauniešu kustību. Man pašai šīs jauniešu aktivitātes ļoti pietrūka. Ir svarīgi, ka ir kustība, kas domāta tam vecumam, kas līdz šim pazuda no diasporas kopienas."
Šobrīd ELA un EJ ir mutisks sadarbības plāns, kas ļauj jauniešiem darboties pēc saviem ieskatiem.
Barons skaidroja: "Tagad, kad esam nostiprinājuši savus pamatus, mūsu nākamie soļi ir plānot iespējas iesaistīt tos jauniešus, kas ir pirms mums, kas pēc dažiem gadiem būs EJ mērķauditorija, jo EJ šobrīd fokuss ir 18-30 gadus veci ārpus dzīvojošie latvieši. Ir aizsākta darba grupa, kuras mērķis ir apzināt, kā sasniegt auditoriju zem 18 gadu vecuma, kā palīdzēt uzturēt latviešu valodu un uzturēt vēlmi būt saiknē ar Latviju."
Tas, ko EJ sauc par savu veiksmi un vienojošo faktoru – visus darbojošos vieno fakts, ka viņi ir latvieši. Plānojot pasākumus un norises, gan ne vienmēr viss riņķo ap Latviju.
EJ Reģionālais koordinators Jānis Skrebels norādīja: "Mēs esam līdzīgi domājoši jaunieši, kuri runā par dažādām tēmām, rīko dažādus pasākumus. Mums ir iekšējais biedru pasākums "EJ Diskutē", kur mēs nākam kopā un diskutējam."
Valdes sēdes notiek ik pa divām nedēļām, biedru vidū saziņa notiek "Facebook" čatā, tāpat notiek virtuāli pasākumi. Tiklīdz kādā valstī ir vairāk EJ biedru, tad notiek kopā sanākšana.
Bet, kā sacīja Kraule, šobrīd biedrība priecājas par visām kopā būšanas iespējām, – kā klātienes, tā attālinātām.
Svarīgs sporta notikums
Par biedrības paveiktajiem darbiem, ar lepnumu priekšsēdis norāda uz "Olimpisko Lāčplēsi" – sporta festivālu, kas jau noticis divas reizes un plānots arī šogad. Tas ir diasporas jauniešu un ne tikai jauniešu vidū iecienīts sporta notikums, kas aizpildīja sporta aktivitāšu vakuumu diasporā.
Kraule skaidroja: "Šogad "Lāčplēša" komanda aktīvi darbojas un plāno pirmo reizi aizvest "Olimpisko Lāčplēsi" uz Zviedriju. Tur būsim no 29.-31. jūlijam. Tad dosimies uz Vāciju no 19.-21. augustam un rudenī no 2.-4. septembrim būsim Dānijā. Pieteikšanās sākas no 1. jūnija. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc mudinām sekot līdzi informācijai sociālajos tīklos. "
Balsij ir nozīme
Šovasar EJ piedalīsies sarunu festivālā "Lampa", kur diskutēs par to, kā mūsdienu jaunietis sajūt piederību savai valstij, bet paši rīkos pasākumu "Saeima, vai Tu mūs dzirdi." Šī diskusija plānota kā interaktīva darbnīca ar mērķi aktivizēt jauniešus dalībai Saeimas vēlēšanās.
EJ Reģionālais koordinators Jānis Skrebels paskaidroja: "(..) jo šis ir vēlēšanu gads, un mēs, Eiropas latviešu jauniešu biedrība, uzskatām, ka jauniešu balsīm ir svars un nozīme. Es savā pieredzē ne tikai saistībā ar latviešu jauniešiem, bet arī ar vienaudžiem Londonā redzu, ka dalība vēlēšanās ir zema. Man ir grāds politoloģijā un sociālajās zinātnēs, un es zinu, ka tas ir svarīgi. Bet daudzi to nezina. Tāpēc mēs rīkojam diskusiju "Lampā", kas būs atklāšanas pasākums Saeimas vēlēšanu kampaņai. Tas būs apolitisks pasākumu cikls, kurā mēs stāstīsim jauniešiem par iespējām balsot, esot ārzemēs, un par jauniešu nepieciešamību balsot. "Lampā" viena no mūsu auditorijām būs aktīvie jaunieši, kuri zina, ka balsos, kuri zina, ka jābalso.
Mēs gribam dot viņiem rīkus, lai runātu ar jauniešiem, kuri nedomā, ka viņa balsij ir nozīme.
Mēs kampaņā sadarbojamies ar ELA, Pasaules jauniešu semināru 2x2, mums būs vēlēšanu aktivitātes gan 2x2 ASV jūnijā, gan Īrijā augusta beigās. Mēs gribam stāstīt jauniešiem caur ikdienišķām situācijām, ka viņa balsij ir nozīme, ka politika ietekmē mūsu dzīvi. Politika ietekmē to, kur mēs studēsim, ko ēdam, kā guļam, kā dzīvojam savu privāto dzīvi, tam visam politikā ir nozīme. Mēs gribam teikt jauniešiem, ka ir jābalso, tas ir jādara."
Taujāti par to, kā iekustināt "neaktīvos" jauniešus, EJ valdes pārstāvji atzina – svarīgi runāt un uzrunāt, darboties ar aktīvajiem. Viņi, runājot ar saviem draugiem, var nodot informāciju, paplašinot auditoriju.
EJ priekšsēdis Ernests Barons norādīja: "Es nedomāju, ka vienmēr ir jāuzspiež kontakts vai jāpiespiež darboties biedrībā. Vienmēr būs kāds, kurš aktīvāk darbosies biedrībā, kāds mazāk aktīvi. Bet galvenais ir, lai es kā aktīvs jaunietis Oslo varu sarīkot šašlika grilēšanu ar citiem latviešu jauniešiem. Tad mērķis jau ir sasniegts – mēs esam satikušies, runājuši latviski, ēduši latviešu gardumus, un es esmu ar šo pamudinājis kaut vai lieku reizi aizbraukt jaunietim uz Latviju. Kaut vai esmu atgādinājis, cik ļoti garšīgs ir sieriņš "Kārums"! Es negribu par to smieties, vienkārši nav vajadzīgs visus iesaistīt biedrībā."
Pie šīs atziņas nonākts laika gaitā, jo sākumā šķitis, ka visiem jāiesaistās biedrībā, visiem aktīvi jārosās.
Bet tagad jaunieši sapratuši, ka aktīvi biedri, radot lieliskus pasākumus un notikumus, sasniedz latviešu jauniešus visā Eiropā.