Ja ārstniecības persona ar Latvijā iegūtu diplomu ir strādājusi profesijā ārpus Latvijas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā un vēlēsies turpināt strādāt Latvijā, personai būs jāiesniedz Veselības inspekcijā noteikti apliecinājumi par savu profesionālo darbību ārvalstīs, paziņojumā medijiem skaidroja Veselības ministrija (VM). Persona to varēs darīt arī attālināti, piemēram, atrodoties vēl ārpus Latvijas, un, ja viss būs korekti, atgriežoties Latvijā, uzreiz strādāt.
Līdz šim bija jākārto tā saucamais "reģistra eksāmens", kas apgrūtināja šo procesu, norādīja VM. Rezultātā tas būs pozitīvs impulss Latvijā atgriezties augsti kvalificētiem speciālistiem veselības aprūpes jomā, uzsvēra VM.
Pilnveidota kārtība rezidentu nodarbinātībai
Valdība šodien arī lēma, ka sākot ar trešo studiju gadu rezidentam būs iespēja strādāt attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā.
Šobrīd rezidenti papildu noteiktajam studiju procesam strādā arī ārsta profesijā ārpus rezidentūras tajā pašā vai citā ārstniecības iestādē. Šī ir ierasta prakse, taču rezidentiem nav iespējas papildu strādāt savā izvēlētajā specialitātē, norādīja VM.
Reģistra dati liecina, ka 2019. gada septembrī 1539 no 1869 rezidentiem ārpus rezidentūras studiju programmas apguves bija papildus nodarbināti kā ārsti.
Turpmāk viņi varēs strādāt arī savā izvēlētajā specialitātē, piemēram, anestezioloģijā. Šis būtu arī viens no papildu instrumentiem, lai jauno speciālistu piesaistītu topošajai darba vietai – strādājot jau šajā laikā tiek iepazīta darba vide un radīta saikne, kas pēc tam var veicināt vēlmi konkrētajā ārstniecības iestādē palikt strādāt pēc rezidentūras beigām, uzsvēra VM.
Maina zobārstniecības māsas profesijas nosaukumu
Savukārt, lai mazinātu veselības aprūpes nozares reglamentēto profesiju sadrumstalotību, būs apvienota zobārstniecības māsas un zobārsta asistenta profesiju vienā profesijā - zobārsta asistents. Šī norma stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".
Jau līdz šim ir pilnveidots un apstiprināts zobārsta asistenta profesijas standarts, kā arī notiek darbs pie izglītības programmu pilnveides, lai jau nākošajā studiju gadā varētu uzsākt realizēt apmācību atbilstoši jaunajam standartam.
Esošās zobārstniecības māsas var turpināt darbu, un brīdī, kad veiks pārreģistrāciju, tiks mainīts arī profesijas nosaukums.
Novērst profesiju sadrumstalotību nozarē bija arī viens no Valsts kontroles ieteikumiem.
Noteiks pārbaudes laiku
Tāpat, pārņemot Eiropas direktīvu, noteikts pārbaudes periods personām, kuras ārsta vai māsas izglītību ieguvušas ārzemēs, bet bez noteikta darba stāža vēlas strādāt Latvijā. Attiecīgi, ja personai ārzemēs trūkst darba pieredzes konkrētajā profesijā, Latvijā būs noteikts periods līdz trim gadiem, kura laikā persona varēs strādāt ārstniecības iestādē konkrētas sertificētas personas uzraudzībā.
Vai šāds pārbaudes periods ir piemērojams, kur cilvēks varēs strādāt un kādus pienākumus veikt, noteikts Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Lēmumu par to, vai persona var patstāvīgi sākt strādāt Latvijā, pieņems minētās organizācijas un ārstniecības persona, kura uzraudzībā persona strādāja.
Šī norma nebūs piemērojama ārvalstu pilsoņiem bez latviešu valodas zināšanām, kuri vēlas strādāt Latvijā.
