Jaunie vadītāji. Kas viņi ir?
Justīne Krēsliņa par Eiropas Latviešu apvienības vadītāju kļuvusi vien pirms nedēļas. Tas esot bijis negaidīti un līdz galam nav bijis laika apjaust notikušo. Bet skaidrs ir viens – mantojumā pamatīgs veikums.
“Tas ir liels notikums, un es saprotu, ka mani priekšteči ir darījuši monumentālu un fantastisku darbu. Es vēl neesmu īsti sajēgusi, kā šo lielo mantojumu sevī iedzīvināt un iemūžināt,” sacīja Krēsliņa.
Tikmēr Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) dalīborganizāciju pārstāvji pērnā gada nogalē aizklātajās vēlēšanās priekšsēža amatā uz diviem gadiem iecēla Amerikas Latviešu apvienības (ALA) pārstāvi Pēteri Blumbergu, bet priekšsēža vietnieka amatā – ALA jaunievēlēto vadītāju Mārtiņu Andersonu. Līdz ar to Pasaules Brīvo latviešu apvienības 2022. un 2023. gadā vadīs divi ASV dzimuši, auguši un izglītojošies latvieši, kas labi pazīstami kā savās vietējās kopienās, tā arī visā Amerikas latviešu sabiedrībā.
Viņi ir pirmie Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāji, kas pārstāv trimdas trešo paaudzi.
Pēteris Blumbergs vēl rudenī, kad beidza vadīt Amerikas Latviešu apvienību, noslēpumaini klusēja par to, ko darīs turpmāk. Bet aizkulisēs jau mēļoja, ka tieši viņš varētu kļuva par jauno Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāju.
“ALA un PBLA misijas ir diezgan līdzīgas, tāpēc būs diezgan viegli pāriet no vienas organizācijas uz otru. Bet, protams, man gaidāmi lieli izaicinājumi gan Latvijā, gan sadarbojoties ar ārzemju latviešiem. Es esmu gatavs ķerties pie darba un centīšos palīdzēt risināt dažādus jautājumus. Zināms, ka aizsardzības un drošības situācija Austrumeiropā nekad vēl nav bijusi sarežģītāka un bīstamāka nekā šobrīd. Un arī Covid-19 dēļ ir daudz izaicinājumu latviešu sabiedrībai, kā mēs atgriezīsimies normālā situācijā. Ir daudz darāmā,” sacīja Blumbergs.
Tam, ka darāmā abiem jaunajiem priekšsēžiem būs daudz, piekrita arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, norādot, ka diaspora ir pašpietiekama, dzīvo savu dzīvi un spējīga organizēties, turpinot darboties.
“Ir saņemts liels pozitīvs mantojums. Tā latiņa, jo īpaši Eiropas Latviešu apvienībā, ir nosprausta augsta, tāpēc jāturpina darboties un celt latiņu vēl augstāk, nospraužot nākamos mērķus,” sacīja Kaprāns.
Eiropas Latviešu apvienība pārstāv 30 diasporas latviešu organizācijas 19 valstīs. Savukārt Pasaules Brīvo latviešu apvienība ir organizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas Latviešu apvienība, Amerikas Latviešu apvienība, apvienības Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī Krievijas latviešu kongress un Dienvidamerikas Latviešu apvienība.
Kā uzrunāt diasporas cilvēkus?
Runājot par cilvēku motivāciju iesaistīties diasporas organizācijās, Justīne Krēsliņa uzsvēra, ka tā ir vēlme nejusties vienam savā latvietībā. Iesaiste organizācijās gan ir cikliska, bet tas ir viens no veidiem, kā saglabāt latvietības ilgtspēju un stabilitāti ilgtermiņā. Diasporas organizācijas pievelk ar saviem tradicionālajiem stūrakmeņiem – izglītību, kultūru, piederības sajūtu un rūpēm par Latviju, kas vijas cauri paaudzēm.
Bet par to, kā uzrunāt, motivēt latviešus iesaistīties diasporas organizācijās, Krēsliņa norādīja, ka tā tomēr ir katras mītnes zemes organizāciju atbildība: “Mēs kā jumta organizācijas indivīdus reti uzrunājam. Mēs varam uzrunāt savas biedru organizācijas, kas var uzrunāt savus biedrus, varam palīdzēt biedru organizācijām uzrunāt biedrus. Bet tiešā veidā mēs ar katru indivīdu komunicējam maz. ”
Tikmēr Pēteris Blumbergs pauda, ka ir jābūt elastīgiem un jācenšas saprast, kas ir svarīgi diasporai. Turklāt organizācijām ir svarīgi panākt diasporas aktivitāšu nepārtrauktību.
“Tas, kas definē Eiropu, ir dinamiskums un kustība.
Eiropa pati kā vienība mudina uz kustīgumu, un tas ir tas, ko mēs spēcīgi izjūtam. Nav tikai viena māja, viena valsts, notiek kustība pat vienas ģimenes kontekstā.
Tas mūsu darbu dara grūtāku, bet tā kā ELA ir skaidri definēti mērķi un darbības virzieni, tad mēs varam fokusēties, sasniedzot maksimumu,” skaidroja Krēsliņa.
Savukārt Pasaules Brīvo latviešu apvienības statūtus vajadzētu modernizēt, padarot apvienību iekļaujošāku un demokrātiskāku tās vadības lokā – uzskata jaunais vadītājs. “Mēs varam skatīties uz to, lai PBLA valdē būtu vairāk amatpersonu, lielāks vadības loks, lai ikviena dalīborganizācija būtu pārstāvēta valdē. Tas nozīmētu, ka statūtos būtu jāieraksta jaunas amatpersonas. Un otrs, mums kā Pasaules Brīvo latviešu apvienībai nav pārstāvja Latvijā, jo Latvija taču arī ir brīva. Un man patīk tas, ko dara Diasporas konsultatīvā padome, kurā ir rotējošie biedri. Tāpēc man ienāca prātā – arī PBLA būtu rotējošie biedri, kuri varētu nākt no Rīgas,” pastāstīja Blumbergs.
Kas ir svarīgākie darāmie darbi?
“Šī ir neparasta, unikāla situācija, jo jaunā komanda stājās amatā bez kopsapulces. Un esam stājušies amatā ar pērnā gada mērķiem un darbības plāna.
Pēc pagājušā gada mērķiem ir izkristalizējušies trīs lieli punkti: latviešu centru atbalsts, cilvēkresursu ieguldījuma atbalsts un izglītība un jauniešu iesaiste.
Mēs manām, ka zūd viena latviešu grupa, ko ietekmējis Covid-19 laiks. Tie ir padsmitgadnieki, kuri pabeidz latviešu skolas un tad pēc tam aiziet studēt, bet latviešu sabiedrībā atgriežas, iespējams, tikai ar nākamās paaudzes piedzimšanu,” zināja stāstīt Krēsliņa.
Diaspora gan esot mainījusies, un saikne biedrorganizācijām ir kļuvusi ciešāka, neraugoties uz nošķirtību.
Tikmēr Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadība mudināja jādomā, kā nepazaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē. Jaunais priekšsēdis solīja pieturēties pie apvienības pamatvērtībām – latviskās kultūras, izglītības, valsts drošības stiprināšanas un Latvijas tautsaimniecības veicināšanas. Vienlaikus vēlas meklēt iespējas paplašināt darbības virzienus, piemēram, palīdzot apkarot korupciju Latvijā un stiprinot demokrātiskos procesus valstī.
“Eiropas latviešu apvienība ir PBLA dalīborganizācija, un mums ir lielas savas intereses attīstīt PBLA darbību. Mums ir unikāla un fantastiska iespēja, ņemot vērā, ka ir divas jaunas vadības, tuvāko divu gadu laikā veidot kaut ko labu,” sacīja Krēsliņa.
“Divi lielākie izaicinājumi būs cilvēku atgriešanās sabiedrībā un tās, kā mēs to varēsim veicināt, bet otrs būs valsts drošība un aizsardzība, kas kļūs par aktualitāti numur viens. PBLA ir bijis klātesošs pie tā, lai Latviju uzaicinātu NATO, bet tagad šie drošība jautājumi atkal atgriežas,” pauda Blumbergs.
