Diasporas bērniem latviešu valoda bieži ir kā svešvaloda, kuru vecāki mudina apgūt no skolas brīvajā laikā, brīvdienās. Nereti tas notiek visai neregulāri. Kā motivēt apgūt vecāku vai vecvecāku dzimto valodu? Eksperti atzīst, ka labs palīgs valodas apguvē ir vasaras skola un motivācija valodas apguves turpināšanai savukārt ir šīs vasaras nometnes laikā iegūtās draudzības saites.
„Valodas kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Vienam tā ir dzimtā valoda, jau no mazotnes ģimenē lietojis un runājis un mācījies sestdienas vai svētdienas skolās. Ir bērni, kam var just, ka mācījušies to kā svešvalodu,” par diasporas bērnu latviešu valodas prasmi Latvijas Radio raidījumā „21. gadsimta latvietis” saka Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva.
Eiropas Vasaras skolas organizatore Aira Priedīte atklāj, ka viņa latviešu valodu ir apguvusi tikai ģimenē, nav mācījusies ne sestdienas skolā, ne arī Minsteres ģimnāzijā.
„Pateicoties vecākiem, zinu labi latviešu valodu. Viņi ar mums mājās runāja tikai latviešu valodā,” stāsta Priedīte.
„Svarīga ir ģimenes attieksme. Ja bērni mājās nerunā latviski, tad sestdienas skolā un vasaras nometnē neiedosim to pamatu, ko var iedot ģimenē.”
Šobrīd ir sākusies pieteikšanās Eiropas Vasaras skolai. Un šī gada jaunums ir – nometnē iesaistīsies arī bērni no tām ģimenēm, kas atgriezušās Latvijā, lai viņiem būtu vieglāk iekļauties Latvijas izglītības sistēmā.
Priedīte stāsta, ka Vasaras skolas tradīcija aizsākās 1979. gadā ar mērķi pulcēt kopā Eiropas trimdas latviešu bērnus, lai mācītu valodu, lai stiprinātu bērniem un jauniešiem latvisko identitāti, un tas vairāk saistījās ar vēstures, ģeogrāfijas apgūšanu, dziedāšanu korī un tautas dejām.
„Svarīga lieta ir motivācija – skolotājiem dot kaut ko tālāk. Un bērniem motivācija nometnē ir izveidot draudzības,” uzskata Priedīte. „Ja es izveidošu draudzību ar to burvīgo zēnu no Anglijas, mana motivācija mācīties latviski būs augstākā līmenī un gribēšu nākamā gadā braukt uz Vasaras skolu."
Protams, katrs var izvēlēties, kādā līmenī viņš vēlas apgūt latviešu valodu.
„Ja mērķis ir braukt uz Latviju, valodai jābūt citā līmenī. Ja mūsu mērķis ir dzīvot Anglijā, tad ir labi saglabāt valodu. Tad droši vien nav vajadzīgs akadēmiskais līmenis,” analizē Priedīte. „Realitāte ir tāda, ka lielākai daļai ir vajadzīgs otrais līmenis.”
Priedīte uzskata, ka motivācija mācīties latviešu valodu varētu būt arī tāda, ka ikviena apgūta valoda ir milzīga bagātība. „Bilingvāli bērni spēj kombinēt un pārlekt uz citu valodu, tā ir milzīga bagātība,” norāda Priedīte, kura pati runā vairākās valodās.
Valsts valodas centrā ir izveidota sertificēšanas sistēma - nokārtojot valodas prasmes eksāmenu, diasporas jaunieši var saņemt Valsts valodas prasmes apliecību. Lazareva skaidro, ka eksāmenu kārtot ir svarīgi tiem, kas izvēlas strādāt Latvijā vai vēlas iestāties kādā no Latvijas augstskolām, pretendējot uz budžeta vietu. Tāpat ir vairākas citu valstu augstskolas, kuras Valsts valodas centra izsniegto valsts valodas prasmes apliecību ņem vērā kā apliecinājumu vēl papildu svešvalodas zināšanām.
„Vecākā paaudze, kas nav Latvijā un varbūt arī nekad neatgriezīsies Latvijā, viņi teic, ka kārtot eksāmenu - tas viņiem ir kā pilsonība, vēl viens Latvijas dokuments, kā piederība,” atzīst Lazareva.
Vēl Lazareva stāsta, ka jaunieši Austrālijā vai Amerikā latviešu valodu izvēlas apgūt, jo, zinot šo valodu, ir kaut kādā veidā unikāli un atšķirīgi no pārējiem mītnes zemē. Tāpēc piespiežas un iet sestdienās uz skolu.
