Nauris vasarā traumēja plecu, pieteicās operācijai, kuru gaidīja divus mēnešus. Septembra beigās īsi pirms operācijas Covid-19 tests bija obligāts, tādēļ vīrietis devies uz vienu no Centrālās laboratorijas analīžu noņemšanas punktiem, un nākamajā rītā e-pastā saņēma nepatīkamu pārsteigumu. Covid-19 viņa paraugos ir atrasts.
Tūliņ visai ģimenei noteica karantīnu.
Taču, baidoties zaudēt operāciju, vīrietis pieteicies uz analīzēm Gulbja laboratorijā, un tās nākamajā dienā uzrādīja pretēju atbildi – tests ir negatīvs.
“Tad sāku domāt, vai varu paspēt uz operāciju? Nevarēja. Operācija bija jau nokavēta. Tad es prasīju, kā ar karantīnu? Viņiem nederot tikai vienas negatīvas analīzes. Es saku – nav problēmu. Es darīšu visu,” stāstīja Nauris.
Devies atkārtoti uz Gulbja laboratoriju noteikt antivielas un saņēmis rezultātus, ka tādu nav. Taču asins tests nederēja, vajadzīgas uztriepes no kakla un deguna. Vīrietis atkārtoti devās gan uz Centrālās, gan Gulbja laboratorijas testēšanas vietām, un no abām saņēmis negatīvus rezultātus.
Tātad trīs negatīvas atbildes, bet ko tālāk?
“Tad, kad man bija uz rokām jau visas negatīvās analīzes, viņi vēl joprojām nelaida ārā no karantīnas! Man nepatika tas sarunas veids. Es viņiem saku – jūs zināt, kādas ir manas analīzes. Viņi man atbild – bet ko saka ģimenes ārsts. Tātad viņi, virusologi, epidemiologi saka – ko teiks ģimenes ārsts,” stāstīja Nauris.
Ģimenes ārsts ieteicis pašizolēties, līdz četrās sienās pavadīta vesela nedēļa.
Ceturtdien, 15. oktobrī, būdams karantīnā, atkārtotas analīzes veicis arī Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas audzēkņa tētis, par kuru “Panorāma” vēstīja iepriekš un kuram arī bija diametrāli pretējie analīžu rezultāti. Pirmdien ar stundas starpību viņam “Centrālajā laboratorijā” koronavīrusa klātbūtne organismā gan apstiprināta, gan noliegta. Lai varētu atgriezties darbā un bērni mācību iestādēs, ceturtdien ģimene atkal devusies nodot analīzes.
“Visi ir negatīvi, pilnīgi visi ir negatīvi. Es teicu, tad rakstiski man atrakstiet, ka tas viss ir novērsts un jūs esat sazinājušies ar bērnudārzu un darba devēju, lai mēs varam normāli atgriezties dzīvē! Šobrīd nekādas informācijas nav,” stāstīja Rīgas N. Draudziņas vidusskolas audzēkņa tētis.
Skolēna tēvam ģimenes ārsts teicis, ka ārpus mājas drīkstot doties dienu pēc atkārtoto negatīvo analīžu saņemšanas.
Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas kārtībai, lai pierādītu, ka cilvēkam vīrusa nav, vajadzīgas atkārtotas pārbaudes.
“Tas, ka pa stundām kaut kas pazūd, tas tā varētu būt. Mēs atceramies, ka pirmais slavenais gadījums Latvijā arī kaut kāds līdzīgs bija. Jāsaprot, ka šādi negadās bieži, es domāju, ka tāds gadījums var būt viens mēnesī,” iepriekš LTV klāstīja valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka “cilvēce vēl nav izgudrojusi nevienu laboratorisku testu, kurš būtu 100% jutīgs, un diemžēl arī ar Covid-19 testu daudz kas ir atkarīgs no materiāla paņemšanas momenta, kvalitātes un no vīrusa daudzuma organismā. Tikai ārstējošais ārsts var atbrīvot cilvēku no izolācijas.”
Veselības ministrijā uzsver – Latvijā izmantotie testi visās laboratorijās ir uzticami un tos nevajadzētu apšaubīt. Ja rodas domstarpības vai šaubas, tad ir iespēja paraugus nosūtīt neatkarīgai laboratorijai Infektoloģijas centrā.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un cilvēki bez simptomiem ir aicināti uz pārbaudi nepieteikties.
Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. 13. oktobrī valdība lēma, ka maskas jāvalkā arī sabiedriskās vietās, kur uzturas vairāk nekā 15 minūtes. Pašlaik Latvijā publiskos pasākumos iekštelpās var pulcēties līdz 500 cilvēkiem, brīvā dabā – līdz 1000. Privātos pasākumos iekšā var pulcēties 30, bet ārā - 300.
