«Diagnoze – vēzis»: Kā uzlabot ģimenes ārstu darbu?

Kā uzlabot ģimenes ārstu darbu, lai jau primārās veselības aprūpes līmenī iespējami biežāk pamanītu un atklātu vēzi tā agrīnajās stadijās? Pētījuma  “Diagnoze - vēzis” publikācijās jau stāstīts, cik atšķirīgi ir ģimenes ārstu panākumi vēža ''ķeršanā'' - kāda ārste no Liepājas to spējusi pamanīt 18 saviem pacientiem, cita 17, bet daudzi neatklāj nevienu.

Nozares speciālisti redz virkni faktoru, kurus sakārtojot vai ieviešot situācija, iespējams, kļūtu krietni labāka. Tas attiecas gan uz e-veselības sistēmas darba uzlabošanu, gan obligātiem vēža diagnostikas kursiem, veicot ģimenes arstu resertifikāciju.

Plašāk par ģimenes ārstu lomu onkoloģisko slimību atklāšanā agrīnā stadijā rakstā “Vēža ķērāji”:

  • rekords – 18 noķerti vēži;
  • ārstu stimulēšana vāji strādā;
  • ko ārsti ierosina uzlabot;
  • pacientu uzvedība pārsteidz.

Skolotājas Sarmītes Hippes nāves cēlonis bija zarnu vēzis tā pēdējā stadijā. Lai gan sieviete ģimenes ārstam sūdzējusies par sāpēm un gāzēm vēderā, visas problēmas tikušas norakstītas uz vairogdziedzeri. Endokrinologa analīzes līdz ģimenes ārstei nenonāca, un viņa vaino nepilnības e-veselībā, kur pilna aina par pacienta veselības stāvokli aizvien nav redzama. Arī citas birokrātiskas nepilnības min vairāki LTV uzrunātie ārsti. Piemēram, neiroķirurgs Kārlis Bicāns stāsta, viņa darbā svarīgi ir magnētiskās rezonanses izmeklējumi, uz kuriem ģimenes ārsts nenosūta.

"Ģimenes ārsts nevar nosūtīt uz magnētisko rezonansi.

Es domāju, ka viņi ir pietiekami gudri, lai viņiem šīs tiesības tiktu dotas. Jo tad viņiem jāaizsūta vai nu pie neirologa, vai pie neiroķirurga. Iznāk tāds zināmā mērā birokrātisks aplis," sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) neiroķirurgs Bicāns.

Iespējams, birokrātijas dēļ, arī laika trūkuma dēļ un citreiz arī vienaldzības dēļ ģimenes ārsti acīmredzamo palaiž garām. Valsts motivēšana ar piemaksām realitātē īsti nestrādā, un dermatoonkologs Aleksandrs Derjabo pat rosina reizi piecgadē - ģimenes ārstu resertifikācijā -  iekļaut obligātus vēža diagnostikas kursus.

"Es nerunāju par to, ka ģimenes ārstam smalki jāsaprot, kādā veidā notiek ārstēšana, balstoties uz tām stadijām un grupām, tas nav izšķirošais. Galvenais, lai viņi redz to un lai viņi saprot, ka tad, kad cilvēki nāk ar kaut kādu minimālu audzēju, kas mēdz būt aizdomīgs, tad labākais variants - nosūtīt konsultēt un pārliecināties, ka nekas slikts nav," pauda RAKUS dermatoonkologs Derjabo.

LTV jau vēstīja par Aigaru Ozoliņu, kuram zarnu vēzi atklāja agrīni un vīrietis dzīvo. Viņa ģimenes ārste Inguna Riževa ir pamanījusi, ka regulāri stāv brīvas valsts apmaksātas kvotas uz kuņģa izmeklējumu ar rentgenu. Taču ar šo metodi kuņģa vēzi var palaist garām.

Daudz precīzāka ir endoskopija, taču tur kvotu vienmēr ir par maz.

"Tad pārmetam to kvotu uz to, kas ir aktuālāks.  Mums nav šis pētnieciskais – mums viņa vispār, man liekas, nav. Mums nav statistikas pareizas. Ja tagad aktuāla ir šī problēma, tad pārmetam viņas tur! Nu – elastīgi!" tā iesaka Riževa.

Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece Līga Gaigala norāda, ka secība ir balstīta uz dažādām Eiropas vadlīnijām, kur vispirms izmanto nedaudz lētākus izmeklējumus. "Eiropas valstīs viņu neuzskata par novecojušu metodi, viņa joprojām ir vadlīnijās," skaidroja Gaigala.

Arī citi ārsti un Ārstu biedrības vadītāja piekrīt, ka par pārmaiņām ir jārunā; un jāsāk būtu kaut vai ar to, ka ārstus nevajadzētu noslogot ar izziņām, kas skolēnus atbrīvo no sporta stundām. Citās valstīs pat ar akūtu bronhītu varot dzīvot mājās desmit dienas bez ārsta zīmes.

Veselības ministrija ir gatava nākt ārstiem pretī

Komentējot secināto par ģimenes ārstu lomu savlaicīgā diagnostikā, Veselības ministrija piekrīt izgaismotajām problēmām. Ministrija gan uzsver, ka ģimenes ārstiem pirms dažiem gadiem izveidota īpaša rokasgrāmata, kurā norādīts, ko darīt ārstam, kam pievērst uzmanību, lai audzēju pamanītu. Tāpat esot izstrādāta ceļa karte turpmākiem diagnostikas izmeklējumiem. Kopumā birokrātija gan aizvien esot liela.

"Jāsaka, ka Veselības ministrija ir atvērta un ir iespējams izskatīt priekšlikumus, lai gan, no vienas puses, atvieglotu ģimenes ārstu darbu, gan uzlabotu ģimenes ārstu sniegto aprūpi pacientiem. Slodze ir liela, to mēs arī no savas puses redzam, un faktiski arī tāpēc mēs esam centušies ģimenes ārstu darbu atvieglot, nodrošinot gan otrās māsas iespēju strādāt praksē un apmaksāt to no valsts puses. Gan arī iespēju robežās tiek mazinātas savu laiku pārdzīvojušas medicīniskās dokumentācijas aizpildīšana," teica Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti