«Diagnoze – vēzis»: 11 lietas, ko mainīt un uzlabot

Noslēdzot žurnālistiskās pētniecības projektu "Diagnoze – vēzis" par vēža diagnostiku un ārstēšanu Latvijā, Latvijas Televīzijas Ziņu dienests apkopojis lietas, ko vajadzētu mainīt. Dienests nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, atbildīgās Saeimas komisijas vadītājam, veselības ministrei un divu lielāko Rīgas slimnīcu vadībai. Žurnālisti aicina risinājumu plānus piedāvāt līdz nākamā gada martam.

Dokumenti

LTV Ziņu dienesta vēstules pilns teksts

Lejuplādēt

135 KB

"Apkopojot statistikas datus, intervējot onkoloģijas pacientus un mediķus, projekta gaitā izkristalizējās virkne problēmu, kas prasa risinājumus – gan no medicīnas iestāžu darba organizācijas puses, gan sistēmiskas izmaiņas un arī politisko gribu, ņemot vērā, ka pašreizējai valdībai veselības aprūpe ir viena no deklarētajām prioritātēm," vēstulē uzsver Ziņu dienests.

Žurnālisti konstatēja, ka ir daudz lietu, kuras iespējams mainīt bez papildu naudas.

"Esam apkopojuši, mūsuprāt, būtiskākās lietas, ko vajag pilnveidot, mainīt, uzlabot, lai veicinātu vēža profilaksi, uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu. Mēs arī zinām, ka dažos jautājumos, kas skar onkoloģijas pacientus, izmaiņas jau notiek. Taču tām ir jābūt sistēmiskām. Šajā vēstulē informējam Jūs par risinājumiem, kādus mēs, žurnālisti, redzam kā ļoti nepieciešamus, ja veselības aprūpe valstī ir prioritāte pēc būtības, nevis tikai deklaratīvi," norāda dienests.

Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta piedāvātie risinājumi pēc projekta "Diagnoze – vēzis": 

1. Izveidot jaunu Latvijas Vēža reģistru  
Vēža reģistrā jābūt apkopotai detalizētai informācijai par katru pacientu –  veiktajiem izmeklējumiem, slimības norisi, ārstēšanas iestādēm, kurās viņš ir ārstēts, ārstiem, kas to ir darījuši, lietotajām ārstēšanas metodēm (staru terapija, ķīmijterapija, operācijas), kā arī par pacienta dzīvildzi pēc ārstēšanas procesa. Tas arī ļautu objektīvi novērtēt konkrētu ārstu darbu un ārstniecības kvalitāti kopumā.

2. Garantēt zaļo koridoru arī atkārtota vēža gadījumā
Nodrošināt, ka zaļais koridors ir pieejams arī visiem cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par iepriekš ārstēta audzēja atgriešanos vai jauna audzēja parādīšanos. 

3. Nodrošināt vienāda līmeņa kvalitatīvu diagnostisko radioloģiju  
Atrisināt tehnoloģiskas savietojamības problēmas dažādu diagnostisko izmeklējumu attēlu lasījumos, lai nodrošinātu, ka vienā ārstniecības iestādē veikta izmeklējuma attēlu var nolasīt jebkurā citā ārstniecības iestādē Latvijā. 

4. Kontrolēt vēža operāciju kvalitāti
Izveidot sistēmu, kādā veidā valsts var mērīt un pārraudzīt operāciju kvalitāti. Aizliegt veikt operācijas ārstniecības iestādēs, kurās tās veic neatbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajai labajai praksei.

5. Īstenot kampaņu pret pateicībām ārstiem
Izveidot un īstenot mērķtiecīgu kampaņu, lai izbeigtu slikto praksi, ka pacienti maksā un ārsti pieņem neoficiālus maksājumus. Ārstniecības iestādēs izvietot skaidru un redzamu informāciju, ka šāda prakse iestādē nav pieļaujama un personāls to neatbalsta.

6. Panākt lielāku atsaucību vēža skrīninga programmām
Patlaban valsts apmaksā krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes. Nepieciešams analizēt, apzināt iemeslus un izvērtēt, kā pēc iespējas palielināt iedzīvotāju dalību skrīningos. Iespējams, vairāk iesaistot ģimenes ārstus vai uzliekot to viņiem par pienākumu (papildus motivējot).

7. Noteikt, ka ģimenes ārstiem ir jāuzrunā pacienti par PSA testu 
Ņemot vērā datus par vīriešu augsto saslimstību un mirstību ar prostatas vēzi Latvijā, nepieciešams aktivizēt ģimenes ārstu lomu pacientu informēšanā par PSA testu. Izvērtēt e-veselības sistēmu kā platformu automatizētu atgādinājumu sūtīšanai par skrīningiem un PSA testu uz pacientu mobilajiem tālruņiem un e-pastiem.

8. Nodrošināt paliatīvās aprūpes pieejamību
Panākt, ka neārstējami slimi pacienti dzīves nobeigumu var pavadīt cieņpilni, nodrošinot viņiem iespēju saņemt palīdzību nepieciešamajā apjomā – gan paliatīvajās nodaļās stacionāros, gan mājas aprūpē.

9. Izstrādāt pacientiem saprotamus informatīvos materiālus 
Lai uzlabotu pacientu informētības līmeni par savu diagnozi un ārstēšanas gaitu un mazinātu ārstu slodzi, izstrādāt precīzus un skaidrus informatīvos materiālus ar attiecīgajai pacientu grupai svarīgākajām atbildēm. Izvērtēt arī iespēju ieviest pacientu informācijas punktu, kas atbalsta un informācijas saņemšanai būtu sazvanāms visu diennakti. 

10. Pētīt pacientu apmierinātību par saņemto pakalpojumu kvalitāti 
Nodrošināt, lai vismaz reizi divos gados universitāšu slimnīcās notiek pētījums par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem, personāla attieksmi un slimnīcas darba organizāciju. Atbilstoši pētījumu rezultātiem regulāri veikt uzlabojumus.

11. Izveidot psiholoģiskā atbalsta sistēmu 
Nodrošināt gan ārstniecības personālam, gan arī pacientiem un viņu tuviniekiem psiholoģisku atbalstu krīzes brīžos. Pārskatīt un uzlabot esošo sistēmu, lai pacienta nāves fakts tuviniekiem tiktu paziņots iejūtīgi un atbilstoši starptautiskajam SPIKES standartam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti