Pētniece skaidroja, ka, salīdzinot ar citām valstīm, kur novēroti Krievijas centieni ietekmēt kādas vēlēšanas, Latvijā šāda ietekme bijusi vienmēr, jo Krievijai šeit ir dažādas ekonomiskās un citas intereses.
Aleksejeva norādīja, ka
14. Saeimas vēlēšanu kontekstā ir vairākas partijas, vairāki partiju kandidāti un biedri, kuri agrāk bijuši saistīti ar Krieviju vai kuriem bijusi sadarbība ar Krievijas biznesu.
Tāpat ir kandidāti, kuri ir bijuši saistīti ar Kremļa varas vertikāli un kuri līdz šim vairākos jautājumos ir iestājušies saskaņā ar to, kā Kremlis redz pasauli un vēlas redzēt notikumu attīstību Latvijā.
Tāpēc iedzīvotājiem jābūt modriem, atzīmēja Aleksejeva.
Viņa paskaidroja, ka Krievijas ietekme Latvijā novērojama “netiešā veidā un tā skan caur jaunajām partijām”. Aleksejeva stāstīja: “[To dzirdam caur] Ne visām jaunajām partijām. Šogad to mums ir ļoti daudz, bet varētu nosaukt apmēram četras partijas. (..) Šo partiju biedru stratēģija ir populisms, populistiski vēstījumi – lūk, ir šī varas elite, kas apspiež mazo cilvēku, mēs esam tādi paši kā tu, mazais cilvēk, balso par mums. (..) Šobrīd tiek izmantoti vēstījumi par enerģētisko krīzi, šajā kontekstā tiek kritizētas varas partijas un tiek aicināts nebalsot par viņiem.”
Pētniece norādīja, ka šādi paņēmieni tiek izmantoti arī citviet Eiropā.
Savukārt to, cik veiksmīgi Kremlim izdodas uzrunāt kādu sabiedrības daļu Latvijā, pētniece nezināja teikt, norādot, ka šādu datu nav. Tomēr viņa pieļāva, ka šī sabiedrības daļa vēl varētu aktivizēties līdz vēlēšanām, jo četras iepriekš minētās partijas vēlētāju “varētu emocionāli uzlādēt”.
“Ja runājam par sociālajiem tīkliem, vairāk par “Facebook”, nevis “Twitter”, tad šīs partijas tieši būs ar vislielāko iesaisti. Uz to saturu reaģē, to komentē, ar to dalās, šīs ir visskaļākās partijas. Bet šīs partijas nevar nosaukt tikai par krievu partijām. (..) Nav gluži prokrieviski, prokremliski [šo partiju līderi], bet nav arī pavisam prom no šīs ideoloģijas,” sacīja Aleksejeva.
Saistībā ar iespējamu Saeimas vēlēšanu norises ietekmēšanu dezinformācijas pētniece norādīja, ka Centrālās vēlēšanu komisijas darbs līdz šim ir apliecinājis, ka nevajadzētu būt bažām par vēlēšanu procesu un to caurspīdīgumu.
Vienlaikus viņa neizslēdza, ka, tuvojoties vēlēšanām, vēlētāji varētu tikt maldināti par vēlēšanu norisi, vietu un laiku, kā arī varētu tikt atturēti tajās piedalīties.
KONTEKSTS:
14. Saeimas vēlēšanas notiks 1. oktobrī. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē.
Vēlēšanām kopumā reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē 1832 deputātu kandidāti. Taču 12 no esošajiem parlamentāriešiem vēlēšanās nestartēs.
