Programmu ieviesušas sešas pirmsskolas izglītības iestādes Rīgā un pa vienai Cēsīs, Liepā un Salacgrīvā. Šīs programmas mērķis ir savlaicīgi identificēt sociālpsiholoģiskas problēmas bērnam un, sadarbojoties izglītības iestādei ar bērna vecākiem, tās risināt.
Šai programmai ir četri posmi, stāstīja Latvijas SOS ciematu asociācijas sociālā darbiniece Vilma Selecka.
“Pirmais posms, ar ko viss sākas, ir „Džimbas deviņu soļu programma”, kas nozīmē, ka bērnudārzā tiek strādāts ar bērniem, ar vecākiem un pedagogiem, lai novērstu potenciāli iespējamu vardarbību. Otrais ir pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošanas programma – pedagogi mācās atpazīt sociālpsiholoģiskas problēmas un savlaicīgi tās risināt,” skaidroja Selecka.
Trešais programmas posms ir bērna labsajūta mērījums – tā ir novērojuma anketa riskam vairāk pakļauto bērnu identificēšanai.
Ceturtais posms ir bērnu tiesību aizsardzības protokols – tas nozīmē, ka iestādē tiek izstrādāts rīcības plāns problēmsituāciju risināšanai un preventīvu pasākumu īstenošanai.
Viens no bērnudārziem, kurā šī programma ieviesta ir Cēsu 4. Pirmsskolas izglītības iestāde.
“Tad, kad mēs piekritām šai programmai, mēs izveidojām komandu, kurā ietilpst vadītāja, metodiķis, mums ir divas audzinātājas un arī viens skolotāja palīgs,” stāstīja tās vadītāja Līga Balode.
“Mēs gājām apmācības kursos, kuros mēs runājām par bērna tiesībām, mācījāmies ieraudzīt dažādas problēmas, mācījāmies sarunāties ar vecākiem par šīm problēmām, tad mūsu komanda dažādas situācijas izvērtēja bērnudārzā ar „Dardedzes” un SOS bērnu ciematu speciālistu palīdzību,” klāstīja Balode.
Viens no programmas soļiem ir „Džimbas deviņu soļu drošības programma”. Stāsts par Džimbu ir tāds – Džimba ir rokas lelle. Viņš ir ieradies no drošības salas, kurā visi rūpējas par personīgo attiecību drošību. Un deviņu nodarbību laikā, apmācīts pedagogs, kas tiek dēvēts par Džimbas aģentu, bērniem ar rokas lelles palīdzību stāstīs par savu personīgo drošību.
Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes Džimbas aģente Diāna Ružkovska stāstīja, ka “katrai nodarbībai ir atsevišķa tēma, un pirms nodarbībām mēs tiekamies ar vecākiem, es viņiem stāstu par to programmu”.
“Dažiem vecākiem ir bažas par to visnesaprotamāko tēmu – „mans ķermenis ir tikai mans”. Mans uzdevums ir pārliecināt vecākus, ka nekas briesmīgs nav tajā tēmā, ka bērnam ir jāmāca, ka bērnam ir intīmās vietiņas un citi nedrīkst tās aiztikt. Citas tēmas ir, teiksim, „es esmu es, es esmu atšķirīgs no citiem cilvēkiem, bērniem”. Tad arī mēs mācām bērnus par pieskārieniem, vai drīkst ļaut pieskarties, ja tev to negribas. Arī no ģimenes locekļiem, vectēvs, vecmāmiņa dažreiz pieskaras un kutina bērnus, un viņiem tas nepatīk. Viņiem arī jāmāk pateikt „nē”!” skaidroja Ružkovska.
Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Svetlana Lugovaja norādīja, ka galvenais programmas izdošanās nosacījums ir sadarbība starp pedagogu un vecākiem un tikai kopā ir iespējams aizsargāt bērnu labklājību, lai bērnudārzs patiesi bērnam būtu drošs un draudzīgs.
