Pēdējo desmit gadu laikā studējošo skaits Latvijā samazinājies par aptuveni 30% un mazāk studējošo kļuvis lielajās augstākās izglītības iestādēs Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.
Daugavpils Universitātei vēl pirms trim gadiem bija septiņas filiāles arī citviet Latvijā, piemēram, Rīgā, Rēzeknē, Dobelē un citur, taču mazā studentu skaita dēļ tās visas savas durvis aizvērušas. “Apmācības notiek tikai uz vietas Daugavpilī. Jautājums par filiāļu atvēršanu netiek skatīts. Studentu skaits ir tāds, kāds tas ir, un filiālēs citur pilsētās vai mazpilsētās diez vai spēsim savākt grupas, lai tās būtu rentablas, lai pasniedzēji brauktu un docētu šajās filiālēs,” atzīst universitātes pārstāvis Jānis Kudiņš.
Daugavpils Universitātes telpas gan varot apsaimniekot. Taču studentu skaita krituma dēļ universitāte ietaupījusi, atsevišķas studiju programmas apvienojot un dažādiem kursiem organizējot lekcijas vienlaikus, tādējādi pasniedzējam nemaksājot divreiz.
Daudzas augstskolas uzbūvējušas jaunas laboratorijas un citas ēkas, kas ikdienā stāvot tukšas, novērojis “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks, kurš pēdējā gada laikā apmeklējis vairākas augstskolas.
“Tas pirmais jautājums ir par to, vai esošā infrastruktūra atbilst šim mazākam studējošo skaitam, kāds tas ir pašlaik. Un otra lieta, cik kvalitatīva ir izglītības sistēma, lai tie Latvijas bērni, kas grib sākt mācīties augstskolās, izvēlētos tiešām Latvijas augstskolas,” norāda Kazāks.
Ekonomists prognozē, ka nākotnē nav sagaidāms atkārtots, straujš studentu skaita samazinājums. Tomēr atbilstoši demogrāfijas datiem un jauniešu iespējām studēt ārvalstīs valstij var nākties domāt par skolu apvienošanu un iespējamu slēgšanu. “Augstākās izglītības jomā mēs ļoti bieži redzam tādu nostāju – mēs esam unikāli, mūs salīdzināt ar citām valstīm īsti nevar. Tas pašmērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti. Ja tas nozīmē, ka atsevišķas iestādes arī jāslēdz, jāapvieno vai vēl kaut kas jādara, tad tā tas ir jādara,” saka Kazāks.
Latvijā patlaban ir 57 augstākās izglītības iestādes, un tas ir daudz, atzīst arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Par likvidāciju gan pašreiz nedomājot. “Mēs vairāk runājam nevis par kaut kādu augstskolu slēgšanu, bet par, iespējams, pārprofilēšanos. Ne tik daudz par institucionālu apvienošanu, bet par augstskolu specializāciju, tām vairāk attīstot savas studiju programmas jomās un pētniecības jomās, kur šīm augstskolām ir lielākas priekšrocības un sadarbība ar citām augstskolām, novēršot programmu dublēšanos,” stāsta ministrijas pārstāve Laura Treimane.
Dublēšanos novērsīšot, valsts naudu pārdalot vien tām studiju programmām, pēc kurām ir pieprasījums. “Jau no šī gada ministrija praktizē pieeju, ka mēs nefinansējam mazskaitlīgas studiju programmas, tas ir, valsts budžeta finansējums tiek novirzīts studentu skaita ziņā ietilpīgākām programmām,” saka Treimane.
Kopumā šogad augstskolas jāabsolvē aptuveni 17 000 cilvēku.
