ĪSUMĀ:
- Iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, bet Latgalē straujāk nekā citviet Latvijā.
- Turklāt Latgalē ir lielāks vecāka gada gājuma iedzīvotāju īpatsvars.
- Arī dzimstības rādītāji Latgalē ir zemāki nekā citos Latvijas reģionos.
- To novēro arī Latgales pilsētu slimnīcās – dzimst aizvien mazāk.
- Ņemot vērā demogrāfisko struktūru, Latgalē arī neprognozē būtisku dzimstības pieaugumu.
Tāpat kā visā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās arī Latgalē, tomēr Latgalē ir atšķirība – iedzīvotāju skaita sarukums ir krietni lielāks. Pēdējo desmit gadu laikā Latgalē iedzīvotāju skaits sarucis par 17% jeb 52 tūkstošiem.
„Diemžēl Latgalē ir salīdzinoši maz bērnu līdz 14 gadiem īpatsvars,
un salīdzinoši lielāks kā citviet ir vecāka gada gājuma iedzīvotāju īpatsvars. Iedzīvotāji vecumā 65 un vairāk gadu Latgalē ir virs 22%. Līdz ar to Latgales iedzīvotāju skaita samazinājumu ietekmē attiecīgi mirstības rādītāji,” norādīja Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
Tāpat, salīdzinot ar citiem reģioniem, dzimstības rādītāji Latgalē ir zemāki. Tas, protams, atsaucas arī slimnīcu dzemdību nodaļās.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā šogad piedzimuši vien nedaudz vairāk par 200 mazuļiem. Katru gadu kopējais piedzimušo bērnu skaits samazinās. „Ja skatās pa gadiem, tad
krītas dzemdību skaits.
2018. gadā bija 810 dzemdības, 2019. gadā jau ir 760, 2020. gadā 650 dzemdības,” uzskaitīja Daugavpils reģionālās slimnīcas Sieviešu klīnikas vecākā māsa Olga Kalvāne.
Mazuļu piedzimšanas statistika sarūk arī Rēzeknes slimnīcā. Šogad piedzimušo skaits Rēzeknes slimnīcā, salīdzinot ar aizvadīto gadu, sarucis par 9%, savukārt, ja šogad piedzimušo mazuļu skaitu salīdzina ar 2019. gadu, kad vēl pandēmija nebija sākusies, piedzimuši par 20% mazāk mazuļu.
Vai kritumā var vainot vien pandēmiju, grūti esot atbildēt, tomēr arī tā šo situāciju nebūt nav ietekmējusi pozitīvi. „Grūti komentēt, vai to ir ietekmējis tieši Covid-19 vai tie ir kādi citi apstākļi. Manuprāt, tas ir drīzāk dažādu apstākļu kopums, ne vien Covid-19 pandēmija. Covid-19 pandēmija, protams, ir ieviesusi savas korekcijas – šie sarežģītie apstākļi jaunajām ģimenēm, jaunajiem vecākiem liek nopietnāk izvērtēt apstākļos, kādos viņi plāno laist pasaulē jaundzimušos, gan slimība, gan nenoliedzami finansiālie apstākļi un ikdienas dzīves organizācija,” pauda Rēzeknes slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Inese Driķe.
Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norādīja, ka, ņemot vērā šā brīža tendences, prognozēt krasas izmaiņas Latgalē nevar:
„Diemžēl tā kā nav bērnu, ir vairāk veca gada gājuma cilvēki, tad runāt par būtisku dzimstības pieaugumu ar šā brīža iedzīvotāju struktūru īsti Latgalē nevarētu.
Piemēram, Pierīga atšķiras, jo tur ir daudz jaunu ģimeņu, īpaši Mārupē. Tie ir novadi, kas tuvāk Rīgai. Latgalē nav tik daudz jaunu cilvēku, un diemžēl, kamēr tā situācija neizmainās, tā tas ir, ka tas iedzīvotāju skaits samazinās. Lai mainītu iedzīvotāju struktūru, lai būtu vairāk jaunu ģimeņu, tad būtu jābūt migrācijai uz Latgali, kaut vai iekšējai migrācijai starp Latvijas novadiem, lai pamainītos šī vecuma struktūra. Ja skatāmies, tad visvairāk šis samazinājums ir tajos novados, kas ir pierobežā, tur tas iedzīvotāju skaita samazinājums ir diezgan liels.”
Vismazāk bērnu līdz 14 gadiem ir Aglonas, Zilupes un Baltinavas novados. Kopumā Latgalē ir liela slodze uz darbspējīgiem iedzīvotājiem. Vidējais iedzīvotāju vecums ir 45 gadi.
