Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgums veikt kratīšanu deputāta Askolda Kļaviņa mājvietā un automašīnā nav pirmā reize, kad Saeimā izceļas skandāls saistībā ar deputātu transporta kompensācijām. 2011.gadā, piemēram, atklājās, ka kompensācijas pieprasījuši deputāti, kuriem nebija ne auto, ne autovadītāja apliecības. Toreiz iesaistīti bija arī pašreizējie parlamentārieši Aleksejs Loskutovs un Jānis Dombrava. Tagad situācija esot citādāka.
"Lai deputāts parlamentam apliecinātu to, ka viņam īpašumā vai valdījumā ir automašīna, viņam ir parlamentā jāiesniedz attiecīgi dokumenti," teica Saeimas Preses dienesta vadītāja Madara Sakoviča.
Kļaviņa deklarācijā redzams, ka viņa īpašumā vai valdījumā neviena auto nav. Taču gan Kļaviņš, gan Sakoviča skaidro, ka viņam automašīna nodota uz bezatlīdzības vienošanās pamata, par ko Saeimā esot iesniegta dokumentācija. Ar šo auto Kļaviņš kompensācijā aprīlī saņēmis vairāk nekā citi deputāti - 773 eiro. Ja auto degvielas patēriņš ir deviņi litri uz simts kilometriem, par šo summu iespējams aizbraukt līdz Kairai.
"Nu es braucu vienkārši un viss," skaidro Kļaviņš, norādot, ka maršrutā Rīga - Liepāja braucot bieži. Izsmeļošākus komentārus deputāts nesniedz.
Taču ceturtdien, 21.jūnijā, žurnālistiem pēc balsojuma par kratīšanu viņš nenoliedza, ka būtu lējis degvielu automašīnās, kuras izmanto kāds cits. "Es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, es neesmu tam sekojis līdzi," viņš teica, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz lējis benzīnu ģimenes locekļa mašīnā, ar ko pats nav braucis.
Arī Saeimā atzīst, ka tas pārbaudīts nekā netiek.
"Šī te informācijas sniegšana, tas ir tikai un vienīgi deputāta godaprāta jautājums," atzina Saeimas Preses dienesta vadītāja.
KNAB norāda, ka deputāts izmantojis dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un radījis būtisku kaitējumu Saeimas budžetam. Tomēr to, vai uzmanības lokā ir vēl kāds parlamentārietis, birojs neatklāj.
"KNAB pievērš uzmanību jebkurai informācijai publiskajā telpā par iespējamiem pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā un reaģē. Vienlaikus norādām, ka par konkrētām pārbaudēm un pārbaudēs iesaistītām personām komentārus birojs nesniedz," tā KNAB.
Kompensācija, ko deputāti var saņemt, nav bezlimita. Atkarībā no tā, cik tālu no Rīgas deputāts dzīvo, tiek uzstādīti griesti atmaksai par dzīvokļa īri vai transporta izdevumiem. Lai naudas atmaksu saņemtu, jāiesniedz čeks, uz kura redzams vārds, uzvārds un personas kods. Lielākā iespējamā kompensācija ir 859 eiro, kas pieejama tad, ja politiķis dzīvo vismaz 280 kilometrus no Rīgas. Šādu deputātu gan Saeimā nav.
Februārī izskanēja informācija, ka pēc kļūšanas par Saeimas deputātu Kļaviņš deklarēto dzīvesvietu mainīja no Rīgas uz Liepāju. Tas kompensācijas griestus ļāva palielināt sešas reizes.
Pētnieks Daunis Auers komentē, ka šādi skandāli ar kompensācijām nav tikai Latvijai raksturīgi.
"Iedzīvotāji neieredz savus politiķus, īpaši savus parlamentāriešus, un tātad ir liela pretestība algas pieaugumam parlamentāriešiem. Daudzās valstīs tās algas nav īsti mainījušās pēdējos piecos, desmit, pat piecpadsmit gados. Rezultātā parlamentārieši sākuši iekasēt vairāk un vairāk naudiņu caur visdažādākajām kompensācijām," sprieda Auers.
Tas sabiedrībai par labu nenāk - kompensāciju sistēmas nav tik caurspīdīgas un viegli uzraugāmas kā algu, tāpēc vairāk iespējami arī pārkāpumi. Auers gan arī stāsta, ka Latvijā situācija neesot tik nekontrolēta kā dažās citās valstīs, piemēram, Francijā un Itālijā.
