Politiķi pagaidām atturas nosaukt konkrētu summu, vien neoficiāli skaidro, ka koalīcijas deputātu priekšlikumiem "kvotu" ietvaros būs pieejami 1,2 miljoni eiro jeb aptuveni 20 000 eiro uz katru koalīcijas deputātu.
Tā gan nav kopējā summa, ko deputāti varēs "sadalīt", lemjot par priekšlikumiem budžetam uz otro lasījumu, jo plānots atbalstīt atsevišķus projektus, kas sākotnēji budžetā netikšot iekļauti.
Kā ziņots, nākamā gada valsts budžetu Saeimā paredzēts pieņemt 23.novembrī. Nākamā gada budžeta un pavadošo likumu projektus plāno iesniegt parlamentā 14.oktobrī, savukārt valdībā budžetu apstiprināt plānots 13.oktobrī.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš sacīja, ka budžeta izstrādes darbā svarīgi turēties pie solījumiem nepalielināt būtiskos nodokļus. Nākamā gada budžetā paredzēta ieilgušo problēmu risināšana veselības, izglītības, drošības un tieslietu nozarē. Līdz ar to tas būšot "solījumu pildīšanas budžets", pauda Reizniece-Ozola.
Šonedēļ valdība vērtēja dažādus ar valsts budžetu saistītus likumprojektus.
Jau ziņots, ka deputātu kvotu būtība ir vienkārša – pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonācis Saeimā, koalīcijas partijas vienojas, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem. Tradicionāli deputātam doti 20 000 eiro, taču atbalstu gūst arī lielāki projekti. Neoficiāli lēsts, ka šogad deputātu vēlmēm varētu atvēlēt kopumā 2,8 miljonus eiro.
KNAB nolēmis vērsties pret tā dēvētajām "deputātu kvotām", prasot no parlamentāriešiem vairāk atklātības.
2015.gada decembrī biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna"" vērsās KNAB un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt tā dēvēto deputātu kvotu tiesiskumu. Pēc "Delnas" domām, "deputātu kvotas" ir prettiesiskas un nav pieļaujamas. Kvotu piešķiršana ir necaurskatāma, turklāt nepastāv arī kontroles mehānisms.
