Rīta intervija

Jānis Citskovskis par valsts pārvaldes reformu, KNAB konkursu un Valsts kancelejas nākotni

Rīta intervija

JKP Rīgas mēra amata kandidāts Jānis Bordāns par partijas iecerēm un Rīgas attīstību

Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka par lauksaimniecības zemes likumu

Deputāts: Valsts prezidenta noraidītās prasības lauku zemes pircējiem ir «brāķis»

Jau pēc likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumu pieņemšanas Saeimā bija aizdomas, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim varētu rasties iebildes pret likuma izmaiņām. To intervijā Latvijas Radio atzina Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība), atzīstot, ka atsevišķas likumā ietvertās normas ir "brāķis".

Kā zināms, Valsts prezidents nodevis parlamentam otrreizējai caurlūkošanai Saeimas atbalstītos likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumus, kas paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir pretrunīgas.

Līdaka atzina, ka līdz 20. aprīlim varētu iesniegt priekšlikumus likuma izmaiņām un, visticamāk, maija vidū grozījumi parlamentā tiks skatīti atkārtoti.

"Šie iebildumi ir skaidri un, visticamāk, Zemkopības ministrija pie precizētām redakcijām strādās. Tās pretrunas tur ir vairākas," teica Līdaka, norādot, ka viena no tām ir saistīta ar pašvaldību zemes komisijām, kam deleģēta "pārmēra soģa funkcija".

Likumā paredzēts, ka pašvaldību zemes komisijām ir pienākums uzklausīt potenciālā lauksaimniecības zemes pircēja prezentāciju par to, ko viņš ir iecerējis darīt šajā īpašumā.

Šī prasība ir pretrunā ar likumā noteikto prasību zemes pircējam prast latviešu valodu zemajā A līmeņa 1. pakāpē.

"Ar šādu valodas prasmi var paprasīt ceļu, kā nokļūt līdz veikalam vai neapmaldīties pilsētā, bet nevis klāstīt savu redzējumu par zemes lietošanas veidu," teica Līdaka.

Pēc viņa sacītā, valsts valodas prasības tiek noteiktas Valsts valodas likumā. Tāpēc, iespējams, ka jautājums jārisina kompleksi – lai nebūtu pretrunu, grozījumi būtu nepieciešami Valsts valodas likumā.

Līdaka atzina, ka pašvaldību zemes komisiju vēlme redzēt vaigā potenciālo lauksaimniecības zemes pircēju ir saprotama. Iespējams, ka zemes pircējam nevajag prasīt prezentāciju par viņa plāniem īpašumā, bet tikai tas, lai viņš būtu klāt sēdē, kur pašvaldības zemes komisija pieņems lēmumu.

Līdaka atzina, ka, plenārsēdē balsojot par ierobežojumiem fiziskajām un juridiskajām personām, gala rezultātā "sanāca brāķis". Piemēram, prasība potenciālajiem lauksaimniecības zemes pircējiem prezentēt savu redzējumu par zemes izmantošanu iebalsota fiziskajām, bet ne juridiskajām personām.

"Tas nebija tāpēc, ka tā bija paredzējusi Tautsaimniecības komisija, bet vienkārši balsojums Saeimas sēdē bija ļoti, ļoti blīvs pēc rezultāta. Attiecībā uz fiziskajām personām bija kāds balsu pārsvars vienā pusē, bet attiecībā uz juridiskajām personām – pāris balsu pārsvars otrā pusē," skaidroja Līdaka.

Pēc deputāta teiktā, likuma grozījumu mērķis ir ierobežot lauksaimniecībā izmantojamo zemju nonākšanu ārzemnieku, tostarp pensiju fondu rokās.

"Diezgan bieži vien ārzemju ieguldītāji iegulda lauksaimniecības zemē, lai šo lauksaimniecības zemi pēc tam iznomātu mūsu pašu zemkopjiem. Un tas ir absolūti pretrunā tam, ko mēs vēlamies panākt. Šinī gadījumā dažādas ierobežojošās normas varētu lielā mērā līdzēt pret juridiskajām personām, kas nodarbojas patiesībā ar spekulāciju zemes tirgū," sacīja deputāts.

Jau ziņots, ka grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" paredz arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Tāpat, lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti