Jo mazāk mēs tērējam veselības nozarei, jo vairāk cieš medicīnas personāls un pacienti, kuriem ir mazāks apmaksāto medikamentu klāsts, uzsvēra Skride.
Viņš atgādināja, ka Veselības ministrija (VM) šobrīd gatavo divas nozīmīgas reformas – veselības aprūpē strādājošo algu reformu un slimnīcu tīklu sakārtošanu.
"Ar algu reformu ir plānots vienlīdzību ieviest arī pašu mediķu vidū," sacīja Skride, piebilstot, ka tas nenozīmē, ka nevajag papildu finansējumu.
Otrdien, 30. jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija uzklausīs VM speciālistus, lai noskaidrotu, kāds ir algu reformas progress, atzīmēja Skride. Savukārt vēlāk vasarā tikšot runāts par slimnīcu reformu.
Taujāts, vai pēc reformām, kad situācija varētu tikt normalizēta, ārsti, kas aizbraukuši uz ārvalstīm, varētu atgriezties Latvijā, Skride sacīja: "Domāju, ka vissvarīgākais ir medmāsas. Ārsti, skatoties Eiropas Savienībā, mums vidēji ir tāds pats skaitlis kā Eiropā, bet medmāsu ir uz pusi mazāk. Ceru, ka ar algu reformu varēsim medmāsām palielināt algas. Būtu labi, ja jaunie nebrauktu prom. Ja atbrauks kāds, kas tagad ārzemēs strādā, tas būs ļoti labi."
KONTEKSTS:
Saskaņā ar 2018. gadā Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algu celšanai 2020. gadā bija jāparedz 120 miljoni eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast daļu finansējuma, un tas izraisīja plašus mediķu protestus.
VM sāka darbu pie jauna mediķu atalgojuma modeļa. Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par") iepriekš atzina, ka esošais modelis nav pārskatāms, piemēram, slimnīcās ir dažādas piemaksas, kas rada neskaidrību un aizdomas, cik efektīvi nauda atalgojumam tiek atvēlēta. Jaunajā modelī vēlas iespējami vienkāršāku administrēšanu, lielāku taisnīgumu un lielāku izsekojamību tam, kā nauda plūst sistēmā.
