Liepiņš Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” skaidroja, ka komisijas sēdē trešdien deputāti vēlējās zināt, kāda ir latviešu valodas izmantošanas proporcijas 60% - 40% ievērošana mazākumtautību skolās, cik kompetenti ir skolotāji, vai viņi ir gatavi 2018.gadā palielināt latviešu valodas īpatsvaru mācību stundās, taču šādu informāciju deputāti nesaņēma.
„Tas ir graujoši, ja mēs nezinām, cik skolotāji ir kompetenti, daļēji kompetenti vai nekompetenti,” sašutumu pauda Liepiņš.
„Man nav priekšstata [par situāciju skolās], es nevaru teikt - vai ir labi, vai slikti,” atzina deputāts, pieļaujot, ka skolās nepieciešamas pārbaudes par skolotāju gatavību reformai.
Savukārt Druviete Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka viņu pārsteidz Liepiņa apgalvojumi, ka deputāti nesaņēma atbildes, jo sēdē runāts par pedagogu sagatavošanu, sniegta statistika par skolotāju valodas prasmēm, ziņas par plāniem skolotāju sagatavošanā.
Druviete atzina, ka visi skolotāji vēl nav gatavi mācīt priekšmetus latviski, bet ir vēl četri gadi - ir laiks sagatavoties, lai 2018.gadā visus priekšmetus, izņemot mazākumtautību valodas un kultūras priekšmetus, mācītu latviski.
Druviete arī uzsvēra, ka skolas nevar atrisināt visas sabiedrības problēmas - ja latvieši nesapratīs, ka svarīgi runāt ar kaimiņiem un darbabiedriem latviski, skola dos valodas zināšanas, bet ne valodas lietojumu.