Saeimas kārtības rullis ir likums, kurā regulēts parlamenta ikdienas darbs. Deputātu darba grupa Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē jau vairākus mēnešus spriež par izmaiņās kārtības rullī, lai Saeimas darbu uzlabotu.
''Mērķis ir efektivizēt likumdošanas procesu. Mērķis ir arī novērst tās nepilnības, kas ir konstatētas praksē,'' saka komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības.
Bērziņa pārstāvētā Nacionālā apvienība rosinājusi, ka deputātiem turpmāk būs rakstiski jāpamato katrs iesniegtais priekšlikums.
Līdzīgu kārtību ieteicis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Bērziņš stāsta, ka darba grupā konceptuāls atbalsts tam ir:
''Mums ļoti svarīgi šajā gadījumā būtu, ka sabiedrība, likuma piemērotāji zinātu visos gadījumos, kāds ir bijis konkrēto grozījumu mērķis. Iespējams, tur būs kādi redakcionāli precizējumi, respektīvi, kāda informācija ir norādāma iesniegtajos priekšlikumos, bet konceptuāli atbalsts ir.''
Līdz ar Saeimas kārtības ruļļa likuma atvēršanu deputātiem atkal būs jālemj, vai liegt iespēju atturēties Saeimas balsojumos.
Šobrīd tā saukto „atturībnieku” balsis tiek pieskaitītas pie „pret” balsīm. Priekšlikumu balsojumos ieskaitīt tikai „par” un „pret” balsis jau martā iesniedza Latvijas Reģionu apvienība (LRA), bet Saeima to noraidīja. Tagad apvienība atkal izmantojusi iespēju un iesniegusi priekšlikumu vēlreiz, skaidro LRA deputāts Ivars Brīvers:
''Atturēšanās būtībā ir tas pats, kas „pret”, un tāpēc tas atstāj cilvēkam tādu iespaidu, ka es neesmu pret, bet es atturos, kaut gan patiesībā esmu pret. Līdz ar to „atturēties” mūsu frakcijas priekšstatā ir „nebalso”, jo tiešām, ja cilvēks atturas, tas nenozīmē, ka viņš ir pret.''
Pagājušajā nedēļā balsojumā par tā saukto „nepilsoņu bērnu” likumprojektu 39 deputāti bija par, un tikai 38 pret, taču rezultātu izšķīra 14 „atturībnieki”. 11 no tiem bija no ''Vienotības'' frakcijas. Tās priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka „atturēšanās” balsojums ir jāsaglabā, jo tas precīzāk sabiedrībai paužot deputātu attieksmi:
''Pieņemsim, situācijās, kad opozīcija iesniedz sociāli jūtīgus jautājumus, kas varētu būt populāri, pieņemsim, palielināt pensijas, un koalīcija viņu noraida, - visdrīzāk viņi noraida ar atturēšanos, parādot, ka pēc būtības viņi saprot un atbalsta šādu risinājumu, bet vienkārši saprot arī, kāda tam ir juridiskā un fiskālā ietekme.''
Vairāki priekšlikumi izmaiņām Saeimas darbā saistīti ar lobiju atklāšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ieteicis Saeimai likumā noteikt, ka deputātiem, gan iesniedzot likumprojektus, gan priekšlikumus, jānorāda, ar ko deputāts konsultējies par katru tiesību normu.
''Piemēram, es arī vairākkārt esmu iesniedzis priekšlikumus grozījumiem likumprojektos, arī neslēpjot un pat no Saeimas tribīnes bilstot to, ka šos priekšlikumus esmu sagatavojis sadarbībā ar, teiksim, Pārtikas ražotāju asociāciju vai tamlīdzīgi, un es to uzskatu par absolūti normālu [praksi] un neesmu to slēpis,'' savu pieredzi klāsta Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka. Viņš KNAB rosinājumu neuzskata par sliktu, tomēr deputāta ieskatā būtu skaidri jāvienojas, ko šajā gadījumā nozīmē „konsultācija”:
''Es Vecumniekos veikalā vai uz tirgus ļoti bieži konsultējos ar cilvēkiem. Cilvēki pienāk klāt [runāt] par to vai citu likumprojektu, vai par Saeimas iniciatīvām - viņi vēlas zināt manu viedokli, viņi izsaka savu viedokli. Es nezinu, vai katra tante Vecumniekos vai onkulis Bauskā man būtu jāuzrāda.''
Gaidis Bērziņš stāsta, ka KNAB priekšlikums darba grupā izsaucis ļoti dažādus viedokļus, taču lēmumu par to nav. Tikmēr noraidīts ir cits ar lobiju saistīts priekšlikums – deputāts Artuss Kaimiņš vēlējās panākt, lai Saeimas mājaslapā tiktu publicēts, kādiem cilvēkiem deputāti izsnieguši caurlaides.
''Saeimai ir ļoti zema uzticamība sabiedrības acīs, un, lai šo uzticamību vairotu - arī manās acīs kā Saeimas deputātam -, es gribētu redzēt, kas par cilvēkiem pa Saeimu staigā. [..] Katrā ziņā tas ir tas, par ko es vienmēr esmu runājis Saeimā, par šo lobija ietekmi, un šādā veidā mēs šo lobija ietekmi varam redzēt. Tas nav slikti, ka, pieņemsim, nāk „Latvijas gāzes” pārstāvis uz Saeimu, lai viņš nāk! Bet lai mēs zinām, kurš tad viņu ir uzaicinājis,'' savu viedokli pamato Kaimiņš.
Darba grupa neatbalsta lielāko daļu opozīcijas deputātu priekšlikumu, tomēr par tiem tik un tā vēl būs jābalso gan komisijā, gan Saeimas sēdē.
Viens no šādiem priekšlikumiem ir ļaut deputātiem publicēties Saeimas mājaslapā. Šādu ideju rosinājis Saskaņas deputāts Igors Pimenovs. Tikmēr cits „saskaņietis” Jānis Ādamsons iesniedzis priekšlikumu atļaut deputātiem atstāt savas automašīnas pie valsts un pašvaldību iestādēm, neievērojot stāvēšanas aizliegumus.
''Vietu, kur novietot autotransportu, praktiski nav! Es pats esmu saskāries ar to, ka aizbraucu tikties ar kādu ministru, iznāc ārā, un tev „plāksteris” uz stikla. Tajā konkrētajā gadījumā sods nebija jāmaksā, jo atrada par pamatotu to, ka es ne jau tāpēc, lai izklaidētos, biju atbraucis. Es biju atbraucis, lai risinātu kādus konkrētus jautājumus,'' satraukumu pauž Ādamsons.
Šobrīd darba grupa izskatījusi aptuveni pusi no kopumā 57 iesniegtajiem priekšlikumiem Saeimas darba uzlabošanai. Gaidis Bērziņš stāsta, ka likumprojekts Saeimas sēdē varētu nonākt līdz gada beigām.
