Deputāti vienojas par termiņu sabiedriskā medija apvienošanas koncepcijai un budžeta pieaugumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Jaunajai sabiedrisko mediju padomei, kas darbu sāks nākamgad, ar likumu tiks uzticēti divi būtiski uzdevumi: pusgada laikā iesniegt Saeimā koncepciju par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, kā arī rast risinājumu neatkarīgam un adekvātam sabiedriskā medija budžetam. Tādu ierosinājumu atbalstīja atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Taču lielas diskusijas raisīja jautājums, vai likumā noteikt konkrētu datumu, līdz kuram sabiedriskā medija budžetam būtu jāsasniedz Eiropas vidējais līmenis.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un vēl vairāki politiķi brīdināja, ka konkrēti datumi varētu novest pie tā, ka beigās Saeima atkal nespēs pildīt likumu.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece
00:00 / 00:46
Lejuplādēt

“Vai tas nevar kļūt par līdzīgu situāciju, kādi mēs saņēmām mantojumā no iepriekšējie Saeimas sasaukumiem, kur bija paredzēti konkrēti IKP procenti zinātnei un dažādām citām lietām? Vienu jaunu, skaistu solījumu bez seguma, kuru valdība un parlaments nevarēs piepildīt. Tāpēc es ļoti labprāt saprastu, cik plusā naudas ir vajadzīgs, lai palielinātu šo budžetu līdz vidējam. Un tad saprast, kā šī priekšlikuma iesniedzēji plāno, kādā veidā to nodrošināt. Būs ekonomiskā krīze vai nebūs ekonomiskā krīze, būs jārisina kādas papildu problēmas valstij  vai nebūs jārisina,” sacīja Mūrniece.

Deputāti vienojās noteikt, ka sabiedriskā medija budžetam Eiropas vidējais līmenis būtu jāsasniedz “piecu gadu laikā”.

Pēc medijus uzraugošās padomes aprēķiniem, saskaņā ar Eiropas vidējo līmeni attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijā sabiedrisko mediju kopējam budžetam būtu jābūt 48 miljoni eiro, bet nākamgad tas būs apmēram 36 miljoni eiro.

Pašlaik nav precīzi zināms, kad darbu sāks jaunā sabiedrisko mediju padome, un tas nozīmē, ka vēl pašreizējai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei varētu būt jālemj par Latvijas Televīzijas pašreizējā vadītāja Ivara Priedes pilnvaru termiņa pagarināšanu, kas beidzas nākamgad maijā. To komisijas sēdē norādīja padomes vadītājs Ivars Āboliņš.

“Tas valdes loceklis, kuram beidzas pilnvaras, ir Priedes kungs. Šī redakcija paredz iespējas pagarināt viņa pilnvaras, bet paredz iespēju arī nepagarināt. NEPLP pilnīgi noteikti vērtēs gan Priedes kunga, gan prokūristes [Ritas Rudušas] darbu, par kuru viņš ir uzņēmies pilnu un absolūtu atbildību, ieceļot viņu šajā amatā. Katrā ziņā pilnvaras netiks pagarinātas automātiski,” sacīja Āboliņš.

KONTEKSTS:

Septembrī Saeima 2. lasījumā atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektu. Trešajā lasījumā likumprojektu varētu skatīt oktobrī, un tas varētu stāties spēkā 2021. gadā.

Plašas diskusijas raisīja iecere pieļaut politiķu lielu ietekme abu sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – galveno redaktoru izvēlē. Tiesa, atbildīgā komisija tā arī nevienojās, kuru no variantiem atbalstīt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti