Gandrīz pusotru stundu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti sprieda par grozījumiem pašvaldību deputāta statusa likumā. Tie nosaka, ka pašvaldības deputāts nevarēs piedalīties domes sēdēs, kā arī strādāt kādā no komitejām, ja pret viņu ir izvirzītas apsūdzības smagos un īpaši noziegumos.
Viena no izmaiņu autoriem ir Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Vienotība). „Mandāts netiek atņemts. Mandāts netiek apturēts. Mandāts tiek tikai ierobežots uz forumiem, kur notiek lēmumu pieņemšana. Tas nozīmē, ka pašvaldības deputāts nevar piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas notiek atklātās sēdēs. Un arī nevar savu izvēli paust balsojot. Tas ir tas ierobežojums,” skaidroja Čigāne.
Sākotnējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumā bija paredzēts, ka pašvaldības deputāta mandāts tiek ierobežots jau no brīža, kad tiek ierosināts kriminālprocess. Tomēr, tā kā kriminālprocesu var uzsākt, pamatojoties uz gandrīz jebkādas sūdzības vai pat skaudīga kaimiņa iesnieguma, tika nolemts deputāta mandātu apturēt tikai no brīža, kad ir izvirzīta apsūdzība.
Bet arī pret pašreizējo redakciju ir ne mazums iebildumu. „Šeit jautājumu ir pārāk daudz un atbilžu ir pārāk maz. Tas ir pirmais,” norādījis Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC), kurš vada Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju un ir balsojis pret šiem grozījumiem.
„Otrs, es esmu kategoriski pret, ja mēs sākam cept likumus, kas būtu attiecināmas konkrētām personām. Tā jau mums bija. Bija savulaik Bojāra-Ādamsona likums, pēc tam bija Rubika likums utt. Šodien Rubiks ir Eiropas Parlamenta deputāts, Ādamsons ir Saeimas deputāts. Tur tas kalns ir piedzemdējis peli,” sacīja Dolgopolovs.
Nav noslēpums, ka jaunie grozījumi to pieņemšanas gadījumā varētu attiekties arī uz Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, kurš ir apsūdzēts smagos noziegumos. Kā arī uz kukuļdošanā apsūdzēto bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu, ja abi vasarā tiks pārvēlēti.
Vaicāta par grozījumu ietekmi uz Lembergu, Čigāne atbild tēlaini: „Sieviete vai nu gaida bērnu vai nu negaida bērnu. Nav kaut kāds starpstāvoklis, vai ne? Kriminālatbildība vai nu ir, vai nu nav. Ja kriminālatbildība ir, deputāta pilnvaras tiek ierobežotas.”
Vairāki deputāti sēdes laikā gan norādīja, ka likuma izmaiņas ir vērstas nevis pret konkrētajiem cilvēkiem, bet gan pret nepatīkamo situāciju, kad smagos noziegumos apsūdzētie piedalās domes sēdēs.
Tomēr Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Jāni Kalviņu, šķiet, tas nepārliecināja, un viņš joprojām saskata daudz pretrunu: „Es uzskatu, ka šobrīd ir tik daudz pretrunu! Es kā ne-jurists runāju, vienkāršā tautas valodā. Dotajā brīdī man tāds iespaids ir, ka mēs ar īsajiem demokrātijas bruncīšiem mēģinām piesegt āža nesmukās kājas. Zaglis ir tas, kurš ir pierādīts, ka viņš ir zaglis. Un pasaules prakse ir, ka cilvēks ir pat notiesāts uz nāvi un ir to dabūjis. Un beigās pierāda, ka viņš nav vainīgs. Tādi gadījumi arī ir.”
Daudzi norāda, ka īstā problēma ir pārāk garie tiesvedības procesi, kādēļ smagos noziegumos apsūdzētie gadiem netiek nedz sodīti, nedz attaisnoti. Tādēļ, kā norāda grozījumu pretinieki, būtu jāuzlabo tiesu darbs, nevis jāuzliek papildus ierobežojumus pašvaldību deputātiem. Tomēr pēc plašām diskusijām piedāvātie grozījumi komisijā tika atbalstīti un drīz par tiem otrajā lasījumā tiks balsots Saeimas plenārsēdē.
