Pašlaik deviņās no 25 valsts sociālās aprūpes centru filiālēm 178 klientiem konstatēts Covid-19, informēja ministrija. Liela saslimstība skar arī pašvaldību sociālos aprūpes centrus, tomēr informācija par tiem Labklājības ministrijai nebija sagatavota. Tas sadusmoja vairākus komisijas deputātus, tādēļ komisija konceptuāli lēma aicināt premjeru veidot izpētes grupu, lai noskaidrotu, vai Labklājības ministrija darījusi visu iesējamo, lai izvairītos no Covid-19 iekļūšanas iestādēs.
Diskusijas komisijā bija visnotaļ asas. No komisijas deputātiem izskanēja daudz pārmetumu par neizdarību un novēlotām darbībām, aizsargājot aprūpes centru darbiniekus un klientus. Deputātus neapmierināja arī tas, ka atskaitīties bija ieradušies ministrijas ierēdņi, ne pati ministre.
Opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") rosināja nosūtīt aicinājumu premjerministram izveidot izpētes grupu, lai pārbaudītu, vai Labklājības ministrija darījusi visu, lai nepieļautu Covid-19 nokļūšanu sociālās aprūpes centros. Komisija konceptuāli to atbalstīja un līdz trešdienai noformulēs jautājumus, kurus vēlas noskaidrot.
"Jūs pa vasaru neko neizdarījāt, lai centri nebūtu šīs slimības perēkļi. Tāpēc lūgums komisijai – vērsties pie Ministru prezidenta – izveidot speciālu izmeklēšanas grupu, lai pārbaudītu, cik atbilstoši amatam strādājuši ierēdņi pusgadu. Vai nav problēmas šodien, saskaroties ar jūsu neizdarībām," sacīja Klementjevs.
Aprūpes centrā "Rauda" vēlas labāku testēšanu
Sociālās aprūpes centru iemītnieki ir riska grupā, saslimstot ar Covid-19, jo bieži vien viņiem ir arī kādas citas kaites. Saslimst arī centru darbinieki, kuri mēdz strādāt vairākās iestādēs, iespējams, pārnēsājot vīrusu. Jau ziņots par vairākiem sociālās aprūpes centriem un pansionātiem, kuros saslimusi liela daļa iemītnieku, kā arī darbinieki. Nesen ziņots arī par Engures novada pašvaldības sociālās aprūpes centru "Rauda", kur ar Covid-19 saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti.
Tā vadītāja Dace Randoha norādīja, ka uzliesmojums centrā sācies pirms Ziemassvētkiem un ar Covid-19 ir miris jau 21 cilvēks. Randoha skaidroja, ka pašlaik krīze lielā mērā jau ir pārvarēta, tomēr, ņemot vērā pacientu lielo vidējo vecumu, kas ir 78 gadi, jāievēro ļoti liela piesardzība. Runājot par valsts atbalstu un rīcību, Randoha sacīja, ka nevēlas mest akmeni neviena lauciņā, jo ir krīze un visi sastopas ar ko līdz šim nepieredzētu. Tomēr šī brīža situācijā esot neapmierinoša testēšanas kārtība. To esot jādara pašiem centru darbiniekiem.
"Šobrīd ir tā, ka, lai mēs ātrāk noskaidrotu, kurām personām ir, kurām nav vai kurām vairs nav, testēšanu veicam paši. Bet, ja mēs paļautos uz laboratoriju vai pieteikumu SPKC, ka mums vajag testēšanu, tas būtu daudz ilgāk un vēlāk. Tas nozīmē, ka mēs paši ar savu resursu to darām. Acīmredzot, ir nepieciešami tādi testi, ko var ātri pārbaudīt un tai pat dienā vai tai pat stundā zināt rezultātu. Tas būtu risinājums," sacīja Randoha.
Veselības inspekcija arī aktualizējusi jautājumu, ka daudzos sociālās aprūpes centros ir problēma nodrošināt Covid-19 skrīningu jeb regulāru testēšanu, lai konstatētu saslimšanu pirms tās izplatīšanās.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. Spēkā ir stingri ierobežojumi līdz 25. janvārim, kā arī mājsēde nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
