Deputāti vēl nelemj par atbalstu vienotā Baltijas TV kanāla izveidei

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien diskutēja par ideju veidot jaunu starptautisku televīzijas kanālu, kas raidītu krievu valodā. Deputāti pagaidām gan nesteidz ar aicinājumu valdībai atbalstīt šāda Baltijas kanāla veidošanu, jo par projektu vēl esot pārāk daudz neskaidrību. Tikmēr Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzskata, ka par ieceri vispirms būtu jāpieņem politisks lēmums, bet par detaļām jādomā vēlāk.

Pašlaik izskanējušas divas ieceres par Baltijas vai pat Eiropas mēroga TV kanāla veidošanu krievu valodā. Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu tika adresēta atklāta vēstule, ko uzrakstīja četri esošie un bijušie žurnālisti no Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas. Viņi aicināja EK piešķirt līdzekļus, lai finansētu Eiropas mēroga TV kanālu krievu valodā, ko provizoriski varētu saukt „Golos Evropi” jeb „Eiropas balss”. Iecerēts, ka tas dotu pretsparu Kremļa propagandai.

Savukārt otra iecere izskanēja no Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes par kopīga Baltijas valstu TV kanāla veidošanu krievu valodā. Tajā būtu ziņas, kuras veidotu valstis kopīgu, kā arī rādītu kādu Krievijā ražotu saturu bez propagandas, piemēram, seriālus.

„Ideja par šāda kanāla veidošanu salīdzinoši nemaz nav tik jauna – tā nav radusies ne vēstules, ne tikai un vienīgi Ukrainas notikumu dēļ. Jau pirms gada NEPLP sadarbībā ar Vācijas un Francijas vēstniecībām rīkoja nedēļu garu tikšanos ar Vācijas un Francijas sabiedriskā kanāla „Arte” pārstāvjiem, kuri izteica šādu priekšlikumu veidot Baltijas kanālu, sadarbojoties trīs sabiedrisko mediju raidorganizācijām,” sacīja NEPLP loceklis Gints Grūbe.

Grūbe skaidroja, ka TV kanāls „Arte” tika izveidots, lai likvidētu aizspriedumus un stereotipus, kas bija radušies vācu un franču starpā pēc Otrā pasaules kara. „Šis piedāvājums piedalīties ar savu palīdzību un idejām, kā veidot šādu bilingvālu vai trilingvālu, vai vienā valodā bāzētu kanālu trim dažādām valstīm, nācijām, ir aizvien spēkā,” sacīja Grūbe.

NEPLP uzskata, ka vispirms ir jāpieņem  politisks lēmums par to, ka šis kanāls ir jāveido. Un tikai pēc tam dot uzdevumu veidot vēl sīkāku detalizāciju šī kanāla veidošanai un programmēšanai. Grūbe sola turpināt sarunas par šo jautājumu ar visu trīs Baltijas valstu sabiedrisko mediju pārstāvjiem un apzinās alternatīvos finanšu avotus, kas nav valsts budžets.

Sēdes laikā izskanēja arī vairāki komentāri no politologiem, uzsverot, ka būtu svarīgi Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņem informāciju krievu valodā, piedāvāt alternatīvu informācijas avotu bez propagandas.

Savukārt MTG grupas vadītāja Baltijas valstīs Baiba Zūzena pauda bažas, vai šāds kanāls spēs iekarot auditoriju. Jo izveidot kanālu, kā arī piesaistīt auditoriju esot ļoti dārgs darbs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt