Deputāti vēl neizšķiras par strīdīgāko normu «pretspiegu» likuma grozījumos

Saeimas deputāti, atbildīgajā komisijā izskatot tā sauktos pretspiegu grozījumus Krimināllikumā, atbalstīja normu, kas paredz turpmāk noteikt kriminālsodu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot tās ārvalstu organizācijām. Trešdien, 20.aprīlī, komisija turpinās lemt par priekšlikumu, kas nākotnē varētu ietekmēt arī žurnālistu darbu.  

Pēc plašām debatēm Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 19.aprīlī, tā arī nepieņēma lēmumu par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminalizēt valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas nenotika spiegošanas nolūkā.

Par šo normu izskanējušas bažas, ka to varēs vērst pret žurnālistiem un trauksmes cēlājiem.

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) brīdināja, ka, pieņemot šo normu, žurnālisti pat nevarēs vērtēt, vai publicēt kādu informāciju vai ne, vai ierobežojums ir samērīgs, vai sabiedrības intereses ir samērojamas, “mēs saknē jau nocērtam šo iespēju”.  

Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”) savukārt retoriski jautāja, vai šīs Krimināllikuma normas “attiecināsim arī uz ziņkārības apmierināšanu”.

Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis gan uzsvēra, ka specdienesti  skaidros, kas šo informāciju izpauda, un ķēdītes pēdējais posms ir žurnālists, kas pilda savus amata pienākumus, “nav saucams pie atbildības”.

Krimināllikuma grozījumi Saeimā bija iesniegti ar mērķi novērst hibrīdkara draudus valstij, taču tajos tika saskatīts arī apdraudējums vārda brīvībai. Pēc tam vairākas no normām tika precizētas, taču daļa bažu par grozījumu piemērošanu praksē ir saglabājušās.  

LTV žurnālists Ivo Leitāns uzskata -  ja būs šādi grozījumi, būs kritiens Latvijas preses brīvības ziņā, ja žurnālistus sauks pie kriminālatbildības.

Paredzams, ka darbs pie grozījumu izskatīšanas tiks pabeigts trešdien, lai jau ceturtdien Saeima varētu grozījumus Krimināllikumā pieņemt galīgajā lasījumā.

Jau vēstīts, ka sākotnēji iecerētie grozījumi Krimināllikumā bija ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.

Marta beigās Saeimas deputāti vienojās precizēt pretrunīgi vērtētos grozījumus, paredzot sodu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti