Par to Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti bija vienisprātis, otrdien, 18.februārī, ar nozaru ekspertiem diskutējot par vēl viena obligātā centralizētā eksāmena ieviešanu, informēja Saeimas Preses dienests.
„Manuprāt, daudz pareizāk būtu nevis ieviest kaut kādus centralizētos eksāmenus, bet izveidot motivācijas sistēmu, lai bērns būtu ieinteresēts kļūt par ķīmiķi vai inženieri,” sacīja pie frakcijām nepiederošais deputāts Vladimirs Reskājs.
„Ir vajadzīgs pārdomāts darbs, lai bērnos rastos šī interese un viņi ātrāk spētu izvēlēties savu profesiju. Lai būtu skaidrs, ko ir jēga mācīties un ko nē, jo var palikt bezdarbniekos,” uzsvēra Jānis Strazdiņš (ZZS).
Vairāki deputāti pauda bažas par Izglītības ministrijas ieceri pilotprojekta veidā obligāto fizikas vai ķīmijas eksāmenu ieviest jau pēc pusotra gada. Eksāmenam ar intereses vairošanu par eksaktajām zinātnēm ir maz saistības, domā „Saskaņas centra” pārstāvis Ņikita Ņikiforovs.
„Pašlaik, ja mēs to ieviesīsim, būs mērīšana bez jēgas, jo es apšaubu, ka pašlaik vispār ir ko mērīt. Ir, protams, kaut kādas zināšanas, bet mēs tos rezultātus visdrīzāk negribam redzēt,” atzina Ņikoforovs.
Lielākie trauksmes cēlāji par centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā ir mākslas un mūzikas vidusskolas, kur šos priekšmetus atsevišķi nemāca. Lai gan pati eksāmena ideja ir atbalstāma, šīm skolām vajadzīga atšķirīga pieeja, sēdē pauda Nacionālās apvienības deputāti.
„Es tiešām neredzu, kā šādu centralizēto eksāmenu attiecinot uz mākslas un mūzikas skolām, mēs sasniedzam izvirzīto mērķi. Man ir skaidrs par parastajām vidusskolām [..], ka mēs atbilstoši valsts prioritātēm veicinām interesi un radām nosacījumus, bet, piemēram, mūzikas vidusskolās lielākoties skolēni vai viņu vecāki izvēli jau ir izdarījuši,” sacīja Raivis Dzintars (NA).
Ieceres autori gan uz to raugās skeptiski, tā secināms no IZM parlamentārā sekretāra Anda Geižāna. „Jebkurš izņēmums no sistēmas rada nākamos izņēmumus. Tad jau mums jārunā arī par sporta skolām. [..] Mums ir jādiskutē par mērķi, ko vēlamies sasniegt, un mērķis ir uzlabot zināšanas un prasmes. Eksāmens nav tas kritērijs, kas to var panākt,” norādīja Geižāna.
Ministrija apņēmusies daudz rūpīgāk sekot dabaszinātņu apguvei jau pamatizglītībā, ieviešot diagnosticējošos darbus no astotās klases. Obligāts centralizētais eksāmens var būt tikai viens no instrumentiem, kā uzlabot zināšanas, un to nedrīkst ieviest sasteigti, rezumēja komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
„Mēs arī no sabiedrības reakcijas redzam, ka, iespējams, tas nebija pārdomāts lēmums - to darīt tik ātri un nekonsultējoties ar visām iesaistītajām pusēm. Viens no piemēriem - pedagogu pieejamība. Man ir bažas, ka mēs varētu nonākt pie tā, ka vecāki un bērni būtu spiesti maksāt privātskolotājam, lai vispār sagatavotos šādam eksāmenam. Tas, manuprāt, nav pieņemams,” uzsvēra komisijas vadītāja.
Par jaunajām pamatnostādnēm deputātiem iesniegti kopumā vairāk kā simt priekšlikumu un iebildumu, un Saeimas rokās būs lemt, vai pamatnostādnes atbalstīt vai atdot otrreizējai caurlūkošanai. Komisija viedokli varētu formulēt mēneša laikā.
Eksakto zinību studentu skaits nav pietiekams, lai varētu nodrošināt valsts tautsaimniecības attīstību. Turklāt ceturtā daļa studentu Rīgas Tehniskajā universitātē nespēj nokārtot pat pirmā kursa ziemas sesijas eksāmenus, deputātu uzmanību vērsa Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Vilnis Rantiņš.
Komisijas deputāts Vladimirs Reskājs akcentēja, ka, ņemot vērā zemo atalgojumu, nav pamata no pedagogiem prasīt labākus rezultātus. Savukārt Inga Vanaga uzsvēra uzņēmēju lomu karjeras iespēju skaidrošanā - lai skolēni laikus koncentrējas uz izvēlētajā profesijām nepieciešamajām zināšanām.
Vērtējot iespējas ieviest jaunu obligāto eksāmenu, jāpatur prātā, ka tam jābūt piemērotam skolēniem ar atšķirīgiem sagatavotības līmeņiem, uzsvēra Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle akcentēja, ka pamatskolā skolēni apgūst eksaktos priekšmetus pēc vienota standarta un 9.klase ir pēdējais laiks, kad ieviest obligātu eksāmenu eksaktajos mācību priekšmetos.
Runājot par šķēršļiem vēl viena obligātā eksāmena ieviešanai eksaktajos priekšmetos, komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jāmeklē veids, kā ieviest diferencētas prasības arī profesionālajām kultūrizglītības iestādēm. Vienlaikus Reizniece-Ozola uzsvēra, ka skolēnu sagatavošana studijām ir arī augstskolu uzdevums, domājot par izlīdzinošu kursu piedāvājumu reflektantiem ar dažādiem zināšanu līmeņiem, kā arī prasot centralizētos eksāmenus iestājpārbaudījumos.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis pauda viedokli, ka obligātais eksāmens tikai parāda zināšanu līmeni, bet nerisina problēmu - skolēnu zemo interesi par studijām eksaktajās zinībās. Vienlaikus jau pēdējos gados veiktas izmaiņas mācību saturā, lai padziļinātu dabaszinību apguvi jau agrīnā vecumā.
Jau ziņots, ka skolu direktori un skolotāji pauda neizpratni par valdības apstiprināto priekšlikumu ieviest piekto obligāto centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā sākot ar 2015./16.mācību gadu. Darba devēji un augstskolas jau ilgi kritizē skolu beidzēju zināšanu līmeni eksaktajos dabas zinātņu priekšmetos un šo ekspertu trūkumu darba tirgū. Skolotāji nav principā pret pašu eksāmenu, taču norāda, ka ministrijai un valdībai bija jāsāk ar mācību programmu pārveidi, turklāt pirmais noteiktais divu gadu termiņš esot krietni sasteigts.
