Deputāti sēdē varēja dalīties pārdomās par reformas modeli, virzot skatīšanai pirmajā lasījumā bez izmaiņām. Sēdes sākumā komisijas vadītāja Inga Goldberga no "Saskaņas" frakcijas pastāstīja, ka 16 pašvaldību vēstulēs Saeimas komisijai paustas rūpes par reformas virzību.
"Lai īsumā raksturotu pašvaldību vēstulēs minēto, citēšu vienu no tām, nenosaucot vārdā: "Iedzīvotāju vārdā aicinām nediskriminēt lauku teritorijās dzīvojošos iedzīvotājus un nepieļaut sasteigtu, nepamatotu piedāvātas reformas modeļa virzību, bet gan veidot tādu teritoriālo reformu, kas veicinās visas Latvijas teritorijas attīstību un rosinās iedzīvotāju aktīvu līdzdalību un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā". Aicinu kolēģus to paturēt prātā un neaizmirst, ka mūsu lēmumi nav par robežām, bet gan par cilvēkiem," norādīja deputāte.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") pastāstīja, ka izstrādāti pārejas noteikumi, lai apvienojamās pašvaldības īsi pirms reformas neuzņemtos par diviem gadiem ilgākas finanšu saistības. Pašvaldībām reformas izdevumiem nākamajos gados rezervēta nauda valsts budžetā. Savukārt metodika par apvienoto vietvaru darbu taps līdz nākamā gada sākumam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ļaudis to apspriedīs ar pašvaldībām.
"Es aicinu, protams, Saeimas komisiju atbalstīt likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā. Tā ir valstiski būtiska reforma, lai arī nākotnē visiem iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un pašvaldība tos nodrošinātu samērīgā kvalitātē par samērīgām izmaksām," teica Pūce.
Deputāts Andris Kazinovskis no Jaunās konservatīvās partijas atgādināja par aicinājumu veidot administratīvos reģionus uz esošo Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas plānošanas reģionu bāzes. Turklāt topošajā Nacionālās attīstības plānā būtu jāieplāno konkrēts finansējums tieši reģionu attīstībai.
"Tad šī reforma, arī jaunizveidotie novadi, iegūtu pavisam citu skatījumu, citas iespējas. Mēs gribam panākt to, ka nākotnē valsts attīstība būs balstīta tieši uz reģionu attīstību," sacīja deputāts.
Deputāts Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības likumprojektu atkārtoti nosauca par brāķi un pārmeta, ka novados nav notikušas diskusijas, bet lēmumu paziņošana par reformu. Savukārt Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs no "Saskaņas" frakcijas uzsvēra, ka reformu virzīt bez pašvaldību vadītāju iesaistes būtu kļūda. Tāpat neesot skaidrs, kas pēc apvienošanās notiks ar pašvaldību jau esošajām kredītsaistībām, iesāktajiem Eiropas Savienības fondu projektiem, jo šajā ziņā ir slikti precedenti no iepriekšējās reformas laika.
"Atceroties iepriekšējo reformu un to, kādas debates bija toreiz, nekas nav mainījies. Likums ir kā likums, maz atšķiras no iepriekšējā, izņemot robežas. Kā jau sen ir teikts, ar labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli.
Strādājot pie likuma, tas vēl gan nav zaudēts, bet ir jāiesaista pašvaldību vadītāji. Nevis vienkārši stāstot viņiem, kā izskatīsies viņu laime pēc reformas, bet, lai viņi paši arī strādātu pie tās laimes kalšanas.
Tas būtu ļoti pareizs ceļš, jo, ja ieinteresētās puses neiesaistās procesā, tas lielā mērā lemts neveiksmei," stāstīja Dolgopolovs.
Novadu reformas projekta virzību uz Saeimas plenārsēdi atbalstīja deviņi deputāti, bet trīs nobalsoja pret. Paredzēts, ka Saeima pirmajā lasījumā likumprojektu skatīs 7. novembrī un priekšlikumu iesniegšanai pirms otrā lasījuma būs laiks līdz nākamā gada 7. janvārim. Tad arī pēc būtības Saeimā sāksies diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu. Paredzams, ka jauno regulējumu Saeima pieņems līdz nākamā gada maijam.
