Šādu priekšlikumu iepriekš bija piedāvājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, Saeimai noraidot Latvijas Reģionu apvienības (LRA) ierosinājumu, kas neietvēra gada ierobežojumu pensijas daļas izmaksai.
LRA deputāts Mārtiņš Šics raidījumā uzstāja, ka vislielākajā nabadzībā dzīvo pensionāres sievietes, kuras bijušas pavarda sargātājas un paļāvušās uz dzīvesbiedru algu, bet pēc viņu nāves palikušas ar ļoti mazu naudas summu.
Deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") norādīja, ka lēmumu par pabalstu pensionāru atraitņiem paredzēts pieņemt pēc iespējas ātrāk. Darba procesā esot iesaistītas atbildīgās ministrijas, un paredzams, ka likumprojektu varētu pieņemt divos lasījumos vienā dienā.
Politiķis skaidroja, ka gada ierobežojums pabalstam paredzēts, jo gads ir laiks, kurā tiek nokārtots mantojums. Paredzēts, ka nākamgad šis lēmums varētu prasīt 8 miljonus eiro, bet 2020.gadā 10 miljonus eiro.
Deputāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka paredzēts apstiprināt arī piemaksas tiem cilvēkiem, kuri pensionējušies līdz 1996.gada 31.decembrim, jo pašlaik viņi nav līdztiesīgā situācijā pret tiem, kuri pensionējušies gadu agrāk. Šos pabalstus paredzēts izmaksāt jau no šī gada 1.jūlija. Katra pensionāra maciņam tas paredzēs 20 eiro ieguvumu. Kopējās izmaksas, lai to paveiktu, ir 1 miljons eiro šajā gadā, bet nākamgad - 2 miljoni eiro.
Paredzēts, ka par šiem grozījumiem 17.aprīlī lems komisijas sēdē. Aprīļa beigās Saeimas plenārsēdē tas varētu tikt pieņemts, lai maija beigās nonāktu uz Valsts prezidenta galda.
KONTEKSTS:
Lēmumi seko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumam par Latvijas pensiju sistēmu, kurā norādīts, ka nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību.
OECD norādījis, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem kopējiem valsts izdevumiem veselības aprūpei un citiem sociālajiem pabalstiem OECD valstu vidū, proti, 2015.gadā vispārējās valdības izdevumu veidoja 37% no Iekšzemes kopprodukta (IKP), bet OECD valstu vidējais rādītājs ir 44% no IKP. Latvijai OECD valstu vidū ir sestais zemākais rādītājs, vēl mazāki vispārējie valsts izdevumi ir tikai Meksikai, Īrijai, Korejai, Turcijai un Šveicei.
