Sadaļas Sadaļas

Deputāti sašutuši par iespējām izmantot ēkas arī nopietnu remontu laikā

Pirmdien notikušajā Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Saeimā visai asas diskusijas izcēlās par nesen ieviestā Būvniecības likuma principiem, kuri skar būvdarbu veikšanu jau ekspluatācijā nodotajās ēkās. Vairāki deputāti bija sašutuši par faktu, ka ēkas arī nopietna remonta laikā joprojām var tikt izmantotas un aicinājuši šīs normas precizēt. Tiesa, no nozares ekspertu puses aicinājumi uztverti kritiski.

No vairākiem Zolitūdes traģēdijas parlamentārās deputātiem izskanēja viedoklis par to, ka nesen ieviestās Būvniecības likuma normas būtu jāpārskata atkārtoti, nozarei piemērojot vēl stingrāku regulējumu un pilnībā novēršot situācijas, ka, līdzīgi kā Zolitūdē, uz cilvēku aktīvi izmantotas ēkas jumtas tiek veikti apjomīgi būvdarbi. Deputāte Regīna Ločmele-Luņova („Saskaņa”) neslēpa neapmierinātību, ka šādas normas likumā nav jau šobrīd.

Savukārt Ekonomikas ministrijas būvniecības departamenta vadītāja Ilze Oša norādīja, ka ieviest plašākus ierobežojumus remontējamu ēku ekspluatācijai nebūtu samērīgi un lietderīgi. Jo jau šobrīd prasības šādu remontdarbu veikšanai ir pilnveidotas.

„Mēs nevaram visos gadījumos liegt darītu vienu vai otru darbu, jo katrā gadījumā šī situācija var būt atšķirīga. Mēs, runājot ar ekspertiem un būvvaldēm, kuras ļoti daudz strādā ar šāda veida problēmām un situācijām, redzējām šos kritērijus. No normatīvā akta viedokļa, mūsuprāt, tie ir iekļauti, tai skaitā papildus jānorāda būvmateriālu nokraušanas vietas, gan pasākumi, kas nodrošina netraucētu pamatfunkciju izpildi, gan demontāžas materiālu pagaidu atrašanās vietas, to maksimāli pieļaujamais svars uz pārsegumu,” skaidroja Oša.

Iebildumi pret pārāk stingru regulējumu izskanējuši arī no pašiem deputātiem - Aleksejs Loskutovs („Vienotība”) pauda viedokli, ka pārāk stingri normatīvie akti nereti nozīmē pašas sabiedrības nespēju uzņemties atbildību par savu rīcību. „Tā ir kopumā nostāja – mēs noņemam no sevis atbildību, uzskatot, ka likumam būtu jābūt pilnīgi izsmeļošam, ko drīkst, un par 110%, ko nedrīkst. Es ar lielu skaidrību skatos uz Lielbritāniju, kur viens no galvenajiem konceptiem – ar veselu saprātu esoša cilvēka priekšstats,” pauda Loskutovs.

Tāpat parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē arī tika aktualizēts jautājumu par to, kam ir pienākums ziņot, ja noticis negadījums būvlaukumā. Deputāti secināja, ka šāda prasība likumā būtu iekļaujama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt