Ģeopolitiskās situācijas dēļ komisija jau otro sanāksmi veltīja jautājumiem par civilās aizsardzības pasākumu un valsts iedzīvotāju informēšanas mehānismu un gatavību krīzes situācijai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā sagatavots bukleta projekts ar aprakstu rīcībai ārkārtas situācijā. Tajā gan nav ieteikumu par to, ko darīt bruņota konflikta gadījumā. Tādus ieteikumus trīs lappušu apjomā sagatavojusi Iekšlietu ministrija, taču deputāti sprieda, ka informācija par rīcību kara gadījumā sabiedrībā radītu lieku ažiotāžu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks pulkvedis Kristaps Eklons norāda, ka, vērojot situāciju citās valstīs, kur notiek konflikti, var redzēt, ka cilvēki “atmesti atpakaļ sabiedrības attīstības ziņā” un kļūst aktuāli jautājumi par sērkociņiem un svecēm, ja nav elektrības, nav sakaru. Cilvēki atgriežas pie citiem veidiem, kā nodot informāciju - ejot viens pie otra, nevis izmantojot pastarpinātus medijus.
“Jābūt gataviem dažādām situācijām, mūsu universālie ieteikumi bija uz divām A4 lapām. Kopumā, lai iedzīvotāji būtu gatavi rīkoties, pietiek ar šādas nelielas informācijas apgūšanu un apdomāšanu, ko darīt, ja kaut kas notiek,” norādīja Eklons.
Jau vēstīts, ka Saeimas Pieprasījumu komisiju satrauc Latvijas iedzīvotāju informētība par rīcību ārkārtas gadījumus. VUGD) pārstāvji iepriekš pauda, ka jāsāk būtu ar to, lai iedzīvotāji zinātu, kā meklēt informāciju arī civilo katastrofu gadījumā, tāpēc joprojām ir jādomā par to, kā uzlabot apziņošanas sistēmu.
