Deputāti plāno pagarināt internātskolu finansēšanu no valsts budžeta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ne bez skaļām diskusijām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma virzīt tālākai izskatīšanai priekšlikumu par internātskolu finansēšanu no valsts budžeta vēl līdz 2020.gada  septembrim. Lai gan Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka jau no šā gada internātskolas valsts vairs nefinansēs un tām bija jāreorganizējas vai to finansēšana jāpārņem pašvaldībām, ne visur tas ir noticis.

Deputāti plāno pagarināt internātskolu finansēšanu no valsts budžeta
00:00 / 01:26
Lejuplādēt
Pēc tam, kad vairākkārt lēmums par internātskolu finansēšanu tika atlikts, trešdien, 16. janvārī, Saeimas komisijas vairākums tomēr lēma priekšlikumu virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā. Pret to gan bija Izglītības un zinātnes ministrija, tāpat arī Finanšu ministrija norādīja, ka budžetā šim mērķim nav iezīmēts finansējums.

 

Īpaši aktuāls jautājums par to ir divām no atlikušajām piecām internātskolām – Tilžas un Kandavas. Ja visas pārējās jau lēmušas no nākamā mācību gada reorganizēties, tad par atlikušajām divām skaidrības vēl nav.

Saeimas komisijā balsojums par finansējumu nebija vienbalsīgs, un pret priekšlikumu balsoja arī komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), kuram šāds lēmums šķietot negodīgs. „Gan pret tām skolām, kas reorganizējās, gan arī pret tām pārējām pašvaldībām, kuras šo jautājumu risina. Es atvainojos, visās pašvaldībās ir sociālas problēmas – citās lielākas, citās mazākas. Bet viņi katrā ziņā par saviem bērniem rūpējas. Man šķiet, ka situācija ir sekojoša, ka likumdevējs ir pieņēmis sekojošu lēmumu par to, ka šīs skolas tiek reorganizētas. Un, ja pašvaldība vēlas šādas formas skolas uzturēt, tad tā ir pašvaldību atbildība,” norādīja Ašeradens.

Priekšlikumu par finansējuma turpināšanu gan atbalsta Latvijas Pašvaldību savienība. Tās izglītības eksperte Ināra Dundure norāda, ka uz šo jautājumu nedrīkst skatīties tikai no pašvaldību skatupunkta, tā esot nacionāli risināma problēma.

„Nav stāsts par internātskolu kā tipu. Bet ir stāsts par to, ka ir jāizveido nacionālajā līmenī kopēja sistēma, kādā veidā mēs strādājam un kādu atbalstu sniedzam bērniem, kuriem ir vajadzība, kuri nāk no dažādām ģimenēm, sociālā riska ģimenēm,” sacīja Dundure.

Pašlaik internātskolās tiešām aptuveni puse audzēkņu ir maznodrošināti vai bāreņi.

Kā stāsta Kandavas novada vadītāja Inga Priede, kuras pašvaldība vēl nav lēmusi par Kandavas internātvidusskolas nākotni, skolas uzturēšana pašvaldībai ik mēnesi izmaksā 50 tūkstošus eiro, kas šobrīd pašvaldībai tās budžetā ir grūti atrodama summa.

„Ja valdībai ir tehniskais budžets, mums arī būs tikai izdzīvošanas budžets. Mēs esam pilnīgi visu noņēmuši. Valstī ir tendence. Viņi mums vēlas tagad arī atdot savus ceļus, kas ir mazāk svarīgi. Tas atkal – visa uzkopšana, greiderēšana, sniega šķūrēšana. Tas nozīmē, ka mēs pat nevaram skolēniem nodrošināt tikt uz skolu, jo ir sniegs, un mums no kaut kā ir jāatsakās. Tad mēs atteiksimies no ceļu šķūrēšanas un barosim šos internātskolu bērnus,” stāsta Priede.

Visi deputāti gan vienisprātis – ja arī finansējums tiks piešķirts, atlikušajām divām internātskolām būs jāiesniedz detalizēta programma par reorganizācijas plānu. Šobrīd vēl līdz 1. februārim komisija gaida priekšlikumus, un tikai pēc tam jautājums par finansējumu nonāks līdz Saeimas balsojumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti