Saeimas deputāti jau pērn meklēja iespējas, kā atlaist nu jau kukuļņemšanā apsūdzēto Ilmāru Rimšēviču no Latvijas Bankas prezidenta amata. Tā kā likumā iemeslu atrast nevarēja, Saeima pieņēma vien aicinājumu Rimšēvičam atkāpties pašam, ko Latvijas Bankas prezidents ignorēja. Tad viņam vēl nebija atņemta pielaide valsts noslēpumam. Iespējams, tas varētu kalpot par iemeslu jaunam mēģinājumam Rimšēviču atlaist.
“Šis ir viens no juridiskajiem jautājumiem, kur mēs tuvākajā laikā ceram sagaidīt Satversmes aizsardzības biroja vērtējumu, kā viņi redz, kā būtu risināma šī situācija. [..] Ir ļoti svarīgi, lai procesuāli mēs kā valsts būtu ievērojuši visas prasības,” norāda Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”).
Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis interviju trešdien atteica, taču birojs savu nostāju atsūtīja rakstiski. SAB norāda, ka
likums “Par valsts noslēpumu” paredz pielaides anulēšanas gadījumā personu vai nu pārcelt citā amatā, kur ar slepeniem dokumentiem nav jāstrādā, vai arī atbrīvot no amata.
Tas jāveic iestādes vadītājam, kurš arī nosaka, kuriem amatiem pielaide vajadzīga.
Rimšēviča gadījumā iestādes vadītājs ir viņš pats, savukārt Saeimas iespējas kaut ko darīt esot ierobežotas, uzskata Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par”): “Te ir Eiropas Savienības tiesas nolēmums, un mums tomēr kā Saeimai, kā deputātiem vajadzētu respektēt neatkarīgas varas un Eiropas varas lēmumu par to, kā rīkoties.”
Bondars arī piesardzīgi vērtē iespēju likumā noteikt kritērijus Latvijas Bankas prezidenta amatam, kas vismaz nākotnē Rimšēviča gadījumam neļautu atkārtoties. Viņaprāt, tas būtu pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas statūtiem.
Tomēr šādus priekšlikumus jau Saeimā iesniedzis deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība), prasot, ka turpmāk Latvijas Bankas prezidentam jābūt nevainojamai reputācijai. “Es domāju, ka katram ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir bijušas kādas problēmas vai pat mājiens ir bijis uz iespējamu korupciju, tad viņam nevar būt nevainojama reputācija,” saka Kiršteins.
Rimšēviča sešu gadu pilnvaru termiņš noslēgsies 2019. gada 21. decembrī.
KONTEKSTS:
KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču ES Tiesa 2019. gada 26. februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā.
