„Ja Drošības policijas (DP) pārstāvis var atbildēt uz visiem jautājumiem un viņam neviena atbilde nav tāda - „ es nezinu,” „es noskaidrošu” - tad arī pārliecība rodas,” skaidro komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis („Vienotība”).
Tā viņš atbild uz jautājumu, vai deputātiem radās pārliecība par drošību. „Likām lielu uzsvaru, kāda ir šī sadarbība, un kopš 2013.gada janvāra grautiņiem ir perfekti atstrādāta sadarbība un tas, kādā veidā informācija tiek apmainīta dažādu policijas struktūru starpā,” pauž Latkovskis.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs un DP priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus pēc sēdes komentārus nesniedza. Taču īsai intervijai piekrita Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa: „Viennozīmīgi, mēs regulāri sadarbojamies ar Eiropas kolēģiem”.
Siliņa norāda, ka iegūto informāciju dienesti iekļauj risku izvērtēšanā un izmanto, gatavojoties gan valsts mēroga, gan privātiem un publiskiem pasākumiem. „Jūs jau esat varbūt redzējuši, ka šobrīd mēs norobežojam publisko pasākumu vietas, piemēram, ar autobusiem. Tas ir tāds jaunievedums, ņemot vērā to, kas noticis Eiropā, lai novērstu iebraukšanu pūlī,” sacīja Siliņa.
Pēc drošības iestāžu pārstāvju uzklausīšanas komisijas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība) guvis pārliecību, ka tas, kas jādara drošības ziņā, tiek darīts. Latvijas priekšrocība esot tā, ka nav ļoti daudz radikālu cilvēku valstī, un tie, kas ir, esot diezgan labi apzināti.
„Ir vieglāk apzināt iespējamos riskus konkrētā pasākumā, vai tur ir kas sagaidāms vai nav. Latvija tomēr ir diezgan maza valsts, Vecrīga ir diezgan maza, lokāli tur ir, protams, transporta plūsma, tur ir jāsaprot, ka, ja uzliekam kaut kādus milzīgus neizkustināmus betona objektus, tad situācijā, kad vajag piekļuvi, piemēram, ātrajai palīdzībai, tās ir problēmas. Situāciju risinājumu ir pietiekami daudz, lai nevajadzētu tādas arhaiskas metodes lietot,” pauž Seržants.
Iekšlietu ministrijā (IeM) šobrīd top izmaiņas Publisko pasākumu drošības likumā, kurā ministrija vēlas paredzēt skaidrākus kritērijus. Īpašs uzsvars būs uz to, lai privāto pasākumu organizatori vairāk pievērstos drošības jautājumiem, piemēram, apstiprinātu dokumentālu plānu, stāsta Siliņa. „Bieži vien mēs praksē konstatējam, ka privāto pasākumu organizatori ir, piemēram, mediju, PR kompānijas. Drošības jautājumu risināšanai tās piesaista ārpakalpojumu, un viņiem īsti nav skaidrs, kāpēc viņiem par drošības pasākumiem jādomā,” norādīja Siliņa.
Kad šos grozījumus likumā varētu pieņemt, pagaidām vēl nav zināms. IeM arī norāda, ka terorisma draudu līmenis Latvijā joprojām ir zems.
Vēstīts, ka pēdējos gados Eiropu ir satricinājuši vairāki terorakti. Pēdējie no tiem notika Katalonijā un Turku.
