Dienas notikumu apskats

Vācija apsver Turcijā izvietoto karavīru pārvietošanu

Dienas notikumu apskats

Atkal draud iestrēgt VID spēka struktūru reforma

Deputāti par «sistēmas bērniem»: Likumi ir labi, problēmas attieksmē

Deputāti par «sistēmas bērniem»: Likumi ir labi, problēmas attieksmē

Spriežot par konstatētajiem pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā un ne tikai, Saeimas Sociālo un darba lietu, kā arī Cilvēktiesību komisijas deputāti otrdien, 16.maijā, vienojās, ka likumos bērnu tiesību jautājumi atrunāti pietiekami labi. Taču atšķiras likumu interpretācija, attieksme pret bērniem, no kā izriet problēmas.

Saeimas komisiju kopsēdē tāpat izskanēja aicinājumi vairāk atbalstīt audžu ģimenes un aizbildņus, kā arī apmācīt sociālos darbiniekus tā, lai viņi spētu pietiekami kvalitatīvi strādāt ar krīžu ģimenēm.

Divu komisiju sēde ilga gandrīz divas stundas, taču liela daļa uzaicināto tomēr netika pie vārda.  Piemēram, neatkarīgās biedrības „Bērni bērniem” eksperti pauda nožēlu, ka sēdē netika uzklausīti un deputāti vairāk diskutējuši par pieaugušo, ne bērnu vajadzībām.  

Sūdzību skaits pieaug

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija norāda – uzsākto administratīvo lietu skaits par emocionālo vai fizisko vardarbību bērnunamos šā gada piecos mēnešos ir lielāks nekā 2015. gadā visa gada laikā.

Šogad jau 24, pirms diviem gadiem 20. Konstatēto pārkāpumu sarakstā ietilpst arī tādi, ko var klasificēt kā cilvēktiesību pārkāpumus. Inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga norādīja – galvenais nav sodīt, bet panākt, lai pārkāpumi netiktu pieļauti.

“Sodīšana ir bezspēcības pazīme. Ir jāstrādā preventīvi. Ir jāveicina cilvēku spējas pašiem sevi kontrolēt, un atbildēt par rīcību,” uzsvēra Kronberga.

Vairāki speciālisti norādīja, ka institūciju darbiniekiem ir jābūt atbilstoši izglītotiem, lai varētu tikt galā ar problēmsituācijām un emocionāli smagi traumētiem bērniem.  

Ar likumiem viss kārtībā

Lai gan Saeimas komisiju sēdē vairākkārt tika uzsvērts, ka ar likumiem viss kārtībā, deputāti un eksperti vienojās par vairākiem iespējamiem risinājumiem, lai bērnu tiesību pārkāpumus nepieļautu.

Jelgavas domes pārstāvji aizvien uzsvēra, ka vardarbība bērnunamā neesot konstatēta, par spīti tam, ka inspekcija joprojām nav izbeigusi lietvedību pret divām darbiniecēm.

Deputāti bija vienisprātis, ka bērnu uzvedību ietekmē ne vien iepriekšējā pieredze ģimenē, bet arī vide bērnunamā, kur ir liels darbinieku skaits, bet netiek veidotas ciešas attiecības.  Cilvēktiesību komisijas deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) norādīja, ka no grūtāk savaldāmajiem bērniem pašlaik institūcijām vieglāk ir atbrīvoties, tā vietā, lai problēmās iedziļinātos.

“Konkrēts bērns, kuram ir parakstīts ļoti smags ārstēšanās kurss ar zālēm, nonākot ģimeniskā vidē, kur kāds izrāda reālas rūpes par viņu, labojas, un ļoti daudzas no tām konstatētajām problēmām pazūd. Ikviens bērns vispirms ir jāievieto ģimeniskā vidē, vai nu pie aizbildņa, vai audžu ģimenē, un institūcija ir pēdējā,” sacīja Čigāne.

“Absolūti pēdējā vieta, kur bērns tiek ievietots, ja nav citu iespēju,” uzsvēra deputāte.

Šāds risinājums jau esot iespējams, norādīja biedrības „Alternatīvā Bērnu aprūpes alianse” pārstāve Linda Baļčūne. Pašvaldībās no ģimenes izņemtais bērns vispirms nonāk krīzes centrā, tad bērnunamā un tikai tad instances sāk pārskatīt bērna iespējas atgriezties ģimenē vai uzaugt ģimeniskā vidē.

“Ar likumiem mums ir viss labākajā kārtībā. Piemērošana, tas ir tas jautājums. Bāriņtiesu likuma 29.pants jums ļauj vērtēt cilvēkus, vai viņi atbilst aizbildņa amatam. Taisiet sarakstu katrā pašvaldībā! Jums būs kam piezvanīt tai brīdī, ko visi saka, kur mēs tagad piektdienas vakarā, sestdienas naktī liksim [bērnu],” pauda Baļčūne.

Atšķirīga izpratne

Diskusijā arī atklājās, ka Jelgavas pilsētas izpilddirektore bērnu tiesību aizsardzības likumu interpretē citādāk nekā likuma autori – Saeimas deputāti.

“Arī bērnu tiesību aizsardzības likumā ir paredzēts, ka bāriņtiesai, izņemot bērnus no ģimenēm, šie bērni ir jāievieto institūcijā,” paziņoja Jelgavas izpilddirektore Irēna Škutāne.

Čigāne savukārt norādīja: “Mēs pamatā šo likumu lasām tā, ka ikviens bērns primāri ir jāievieto audžuģimenē vai pie aizbildņa, un institūcija ir pēdējā vieta, kur bērns tiek ievietots, ja nav citu iespēju.”

Ievietošana institūcijās ir izdevīga, jo par katru bērnu pašvaldība samaksā. Atsevišķi deputāti norādīja, ka pilnam summas apmēram būtu jāseko līdzi bērnam uz audžu ģimeni vai pie aizbildņa.

Tāpat kritizēti pašvaldību sociālie dienesti, kuru darbinieku uzdevums ir strādāt ar krīzes ģimenēm, lai bērns varētu dzīvot kopā ar vecākiem.  

Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andris Bērziņš aicināja pieņemt kādu lēmumu. “Ja netiks pastiprināti sociālie darbinieki, kas strādās ar ģimenēm praktiski, un, kamēr sociālais darbinieks būs tikai tas, kas strādās ar papīriem un zvanīsies pa telefonu, runāt par to, ka ģimenisko vidi var uzlabot, lai nebūtu problēmas, nevarēs,” sacīja deputāts.

Attieksme ir vārds, kas sēdē izskanēja vairākkārt. Vairāki runātāji norādīja, ka problēmsituācijas, kas saistītas ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, nereti netiek risinātas pienācīgi tieši attieksmes, nevis finansiālu apsvērumu dēļ.  

“Nauda paliek infrastruktūrā, nauda paliek sienās. Te nav stāsts par naudu, te ir stāsts par attieksmi. Ir jāmaina pašvaldību darbinieku attieksme, ir jāmaina institūciju darbinieku attieksme,” pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Diskusijā tiek norādīts, ka vairāk nekā astoņsimt eiro uz vienu bērnu, ko vidēji pašvaldības maksā institūcijām, varētu izmantot preventīvi, strādājot ar ģimenēm, lai bērni nebūtu vecākiem jāatņem.

Prasa atbalstu arī darbiniekiem 

Atsevišķi eksperti aizstāvēja bērnunamu darbiniekus, norādot, ka nepieciešams psiholoģiski atbalstīt aprūpes centru personālu un jāsamazina bērnu skaits grupās. Pretējā gadījumā, savaldot kādu konkrētu bērnu vai izšķirot strīdu starp diviem pusaudžiem, pārējiem desmit bērniem uzmanību pievērst ir ļoti grūti.

Uz sēdi aicināti bija arī biedrības „Bērni bērniem” neatkarīgie eksperti, kas vērtēja bērnu individuālās vajadzības Jelgavā un izlēma ziņot par redzētajiem pārkāpumiem. Biedrības valdes locekle Ieva Kalniņa teic, ka deputāti ļoti daudz diskutē par audžu ģimeņu, aizbildņu, sociālo darbinieku un bērnunamu darbinieku, tātad pieaugušo vajadzībām, bērniem pievēršot otršķirīgu nozīmi.

“Man radās iespaids, ka katrs runā, aizstāv savu iestādi. Katram sadalījās nedaudz proporcijas, cik daudz viņš pilda savu darbu pēc gara un cik aizstāv savu iestādi un amatu pēc burta. Jūtos kā cilvēks vienkārši pretī sistēmai,” norādīja Kalniņa.

“Sajutu tādu milzīgu bezspēcības sajūtu, jo sēž tiesībsargs, kas tiek saukts par meli. Prokuratūra, kas ar visiem pierādījumiem neko nevar iesākt…” atzina Kalniņa.

“Tas ir ziņojums visai sabiedrībai. Labāk nesakiet neko, labāk pieņemiet visu, kā ir, nesūdzieties. Es pat nevaru iedomāties, ja mēs būtu no Jelgavas un mums būtu tur jādzīvo. Ja pirmā reakcija uz iesniegumu ir – tā nevar būt,” sacīja Kalniņa.

Lai gan likums pašvaldībām jau tagad ļauj rīkoties bērna labākajās interesēs, abu atbildīgo komisiju vadītājas sola pieņemt vēl jaunus ieteikumus likumdošanas uzlabošanai, ja tādi radīsies. Nākamā sēde, kurā runās par šiem jautājumiem, gaidāma septembrī.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti