Šnore uzrunā Saeimas deputātiem sacīja, ka vasarā, lai novērstu situācijas, kad Latvijas iedzīvotāji brauc uz Krieviju piedalīties militārajās nometnēs, Aizsardzības ministrija rosināja noteikt, ka nepilsoņi nedrīkst dienēt ārvalstu armijā, savukārt pilsoņi drīkst dienēt tikai NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī vēl vairāku valstu armijās.
Šnore norādīja, ka Austrumukrainā kara laikā Ukrainas armijā karoja vairāki Latvijas pilsoņi. Tāpēc, lai šo cilvēku rīcība nekļūtu krimināli sodāma, viņš aicināja likumā ierakstīt, ka Latvijas pilsoņi drīkst dienēt NATO partnerības valstīs. To vidū ir Ukrainas, kā arī, piemēram, Melnkalnes un Bosnijas armijas.
Šnore uzsvēra, ka arī Ziemas karā starp Somiju un Padomju Savienību palīgā Somijas armijai devās vairāki latvieši un toreiz viņu rīcība netika kriminalizēta. Somijai toreiz tieši vajadzēja sabiedroto valstu palīdzību cīņā ar Padomju Savienību.
Tomēr Saeimas Aizsardzības komisija šo ideju noraidīja. Arī Saeimas sēdē ceturtdien vairāki deputāti iestājās pret deputātu priekšlikumu. Piemēram, Atis Lejiņš ("Vienotība") norādīja, ka tam karavīram, kurš grib karot, ir jābūt Latvijas armijas formā un jāpakļaujas savas valsts armijas virspavēlniecībai. Līdzīgu viedokli pauda Aleksejs Loskutovs, kurš norādīja, ja Ukrainas armijā vai drošības institūcijās Latvijas pilsoņiem būtu ļauts dienēt pirms Maidana, tad viņi, iespējams, būtu piedalījušies slaktiņā Maidanā, kad "Berkut" kaujinieki šava uz protestētājiem Kijevā.
Toties Andrejs Judins ("Vienotība") norādīja, ka šāda priekšlikuma atbalstīšana drīzāk nodarītu ļaunumu Latvijas drošībai.
Arī partijas "Saskaņa" pārstāvis Valērijs Agešins pauda, ka Latvijas iedzīvotājiem nav jādien svešās armijās un jāpiedzīvo sveši kari.
Deputātiem par grozījumiem Nacionālajā drošības likumā būs vēl jālemj trešajā un galīgajā lasījumā.
