Noraida ieceri par sešgadniekiem skolā
Pēc vairāku stundu diskusijām par vērienīgām izmaiņām izglītības jomā deputāti lēma neatbalstīt ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Par šo jautājumu kārtējo reizi izvērtās garā diskusija. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure atgādināja par “Manabalss.lv” savāktajiem vairāk nekā 10 000 parakstu pret sešgadniekiem pirmajā klasē un norādīja uz sasteigtību. “Pirms notiek balsojums Saeimā, ir jāatbild uz veselu virkni jautājumu, ir jāizstrādā likumprojektu piedāvājumi, lai mēs varētu salāgot ar to izglītības iestāžu modernizāciju,” sacīja Dundure.
Tam piekrita arī deputāts Arvīds Platpers: “Es piekrītu, ka neesam gatavi ne materiāli, ne finansiāli, ne cik tas maksās vecākiem.”
Deputāti nobalsoja ideju par sešgadniekiem vispār noraidīt, nevis vienkārši ieviest vēlāk. Līdz ar opozīciju par to balsoja arī Valdis Skujiņš no “zaļzemniekiem” un Inguna Rībena no Nacionālās apvienības.
Tāpat komisijas deputāti nobalsoja pret būtiskām izmaiņām, kas vajadzīgas jaunā mācību satura ieviešanai.
Paliek pie četriem vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem
Deputāti arī nobalsoja pret ministrijas piedāvājumu vidusskolām dot lielāku brīvību mācību programmu komplektēšanā. Šobrīd likumā ir stingri noteikti četri virzieni – vispārizglītojošais, humanitārais, matemātikas un profesionālais – bez manevru iespējām. Ministrija gribēja to mainīt. Deputāti par to balsoja vairākkārt, te atbalstot, te noraidot, beigās ar opozīcijas partiju un koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu balsīm noraidot.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") par to pauda lielu sarūgtinājumu: "Tas šobrīd faktiski izslēdz visu to konceptu, kas ir ielikts pašā pamatā, ka vidusskolas divās vecākajās klasēs jaunieši gatavojas savam tālākajam ceļam dzīvē, savai karjerai, studijām.
Šobrīd mēs nevaram nekādā veidā dot izglītības iestādēm iespējas veidot daudzus dažādus izvēļu grozus. Paliek četri standarta virzieni,” norādīja ministrs.
Proti, tieši jaunā standarta radīšanai arī vajadzēja likuma grozījumus, lai Ministru kabinetam būtu deleģējums pie tā strādāt. Tomēr arī pēc šīs iebildes gan “Saskaņas”, gan ZZS pārstāvji arī intervijā LTV uzstāja uz savu.
“Komunicēsim ar Izglītības ministriju, tiksim skaidrībā, un trešajā lasījumā, es domāju, ka mēs vienosimies un mēs atbalstīsim reformu,” pauda Saeimas deputāte Inese Aizstrauta (ZZS).
Izglītības satura reforma - vēlāk
Vēlāk Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji un deputāti vienojās par kompromisu attiecībā uz šo izglītības reformu ieviešanas termiņu.
- attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10.klasē grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī;
- attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11.klasē - 2021.gada 1.septembrī;
- attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 3., 6., 9. un 12.klasē 2022.gada 1. septembrī.
Ņemot vērā, ka komisija nav atbalstījusi pāreju uz mācību gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, IZM būs daļēji jāpārstrādā sākotnējais satura piedāvājums, aģentūrai LETA norādīja komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs ("Vienotība").
Vecāku pārstāvji vīlušies, ministrs vēl cer
Vīlušies par deputātu darbu komisijas sēdē ir vecāku pārstāvji, kuri atbalsta pārmaiņas. Iniciatīvas grupas “Vecāki par labāku izglītību” pārstāvji ne vien savāca parakstus, aicinot politiķus neatlikt lēmumus, bet arī bija klāt komisijas sēdēs.
“Protams, ir daudz dažādi argumenti, un arī reformas oponentiem ir pamatoti argumenti, bet tas neattaisno to, kas notika Saeimas komisijas sēdē.
Faktiski tika lielā mērā izjaukts reformas modelis, un reformas ieviesējiem būs jādomā, ko tad tālāk darīt.
Manuprāt, šāda rīcība ir gluži vienkārši destruktīva. Jo, ja mūsu rūpes ir, kā labāk bērniem, tad mums visiem būtu jāvienojas par kādiem risinājumiem un jāiet uz priekšu,” norādīja “Vecāki par labāku izglītību” pārstāvis Gundars Āboliņš.
Tikmēr ministrs Šadurkis gan atzina, ka daļu lēmumu deputāti līdz plenārsēdei vai likumu trešajam lasījumam vēl varētu mainīt. Arī ceturtdien viņš sēžu zāli atstāja, draudzīgi vērsdamies pie “Saskaņas” deputāta Andra Morozova.
KONTEKSTS:
Iepriekš Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Reforma tika paredzēta no 2019.gada 1.septembra.
Grozījumus likumos komisija gatavo otrajam lasījumam, taču šonedēļ koalīcijā iezīmējušās domstarpības par sešgadniekiem skolā, un skaidrs atbalsts izglītības ministram ir tikai no viņa paša frakcijas “Vienotības”.
Pēc politiskajiem signāliem, ka varētu apturēt izglītības satura reformu, satraukumu pauda vecāki, kuri izveidojuši iniciatīvas grupu “Vecāki par labāku izglītību” un nosūtījuši vēstuli atbildīgajai Saeimas komisijai, aicinot nevilcināties un pieņemt vajadzīgos lēmumus.
