Daudze skaidroja, ka tādā veidā Saeima riskētu ievēlēt kandidātu, kas vislabāk māk sevi pozicionēt, nevērtējot viņa politisko pieredzi un paveiktos darbus.
Daudze lēsa, ka, pirms iepazīstināt koalīcijas partnerus ar frakcijai vēlamo prezidenta amata kandidātu, tas tiks izvēlēts starp frakciju veidojošo spēku piedāvātajiem variantiem. Sabiedrībai gan tiks prezentēts tikai izvēlētais kandidāts.
Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) norādīja, ka konsultācijas ar sabiedrību ir nepieciešamas, taču nevis konkrēta kandidāta izzināšanai, bet gan, lai noskaidrotu, ko sabiedrība gaida no prezidenta kā tāda.
"Ja vēlamies, lai tauta teiktu savu vārdu, prezidenta vēlēšanas jāuztic tautai,” sacīja Dolgopolovs.
Dolgopolovs, salīdzinot Valsts prezidenta vēlēšanas ar tirgu, kurā visas labākās preces vēl ir zem letes, apgalvoja, ka brīdī, kad tās tiks vilktas ārā, “Saskaņa” būs gatava diskusijām un, iespējams, sava kandidāta izvirzīšanai.
Savukārt Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) saskatīja rīkoto diskusiju jēgu, apgalvojot, ka Nacionālajai apvienībai (NA) tās palīdzējušas izveidot kritēriju rāmi sava kandidāta izvēlei. Viņš arī apstiprināja, ka NA joprojām atbalsta Egila Levita kandidatūru, kas pilnībā atbilst apvienības izraudzītajiem prezidenta amata kandidāta kritērijiem, tādēļ viņi cer gūt atbalstam no citām frakcijām.
Ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore-Kukule papildināja iepriekš teikto, apgalvojot, ka lielā mērā prezidenta amata kandidāta kritērijus jau nosaka Satversme, taču politiķiem pēc kandidātu izvirzīšanas ir jāmāk sabiedrībai paskaidrot sava izvēle.
Sarunas ar sabiedrību neizslēdz slepenu politisko vienošanos iespējas, tomēr diskusiju rīkošana ir labāka izvēle, nevis nekā nedarīšana. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (“Vienotība”) arī skaidroja, ka portāla Manabalss.lv rīkotā sabiedrības aptauja šajās prezidenta vēlēšanās gan nemainīs to kārtību, taču, iespējams, nākotnē to varētu paredzēt.
Reaģējot uz notikušajām diskusijām no sabiedrības viedokļa, politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Simona Gurbo skaidroja, ka šobrīd process, kādā veidā tiek izvēlēti kandidāti, nav skaidrs, jo brīdī, kad tiek pieņemti izšķirošie jautājumi, sabiedrība ir pārsteigta.
"Zinot to, cik grūti Saeimā ir ar konsensusa atrašanu, ir naivi cerēt, ka vēlēšanās ieraudzīsim skaidru, atklātu procesu,” sacīja Gurbo.
“Nevajadzētu lolot ilūzijas - jāsaprot, ka balsošana ir aizklāta un tai ir vairākas kārtas. Tas, ko izvirzīs atklāti un ko ievēlēs aizklāti, var nebūt viens un tas pats,” sacīja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Ziņots, ka līdzšinējais Valsts prezidents Andris Bērziņš pagājušajā piektdienā pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu.
Patlaban kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, diplomāts Māris Riekstiņš, kā arī vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts, Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.
Valdību veidojošās koalīcijas partijas sola valsts vadītāja amatam virzīt kopīgu kandidātu. Līdz šim koalīcija nākusi klajā ar paziņojumu, ka sliecas noraidīt jurista un Eiropas Kopienas tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, kas iepriekš bija minēts kā viens no iespējamajiem kandidātiem.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
