Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) gan norāda, ka, visdrīzāk, „oligarhu lietas” materiālus pilnā apjomā publiskot nevarēs.
Oligarhu lietas materiālu, tostarp „Rīdzenes sarunu”, publiskošanu Saeimā virza gan "Vienotības" frakcijas deputāti, gan Latvijas Reģionu apvienība. Vienlaikus "Vienotības" deputāti arī iesnieguši grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas dotu žurnālistiem pieeju sabiedrībai būtisku izbeigtu krimināllietu materiāliem.
Pret oligarhu lietas un citu krimināllietu publiskošanu iebilst gandrīz visas tiesībsargājošās iestādes, kā arī deputātu juridiskie padomdevēji Saeimā. Galvenās iebildes ir par to, ka materiālu nodošana sabiedrībai novedīs pie linča tiesas, kā arī tiks aizskartas krimināllietā iesaistīto tiesības uz privātumu. Deputāts Andrejs Judins ("Vienotība") gan komisijā uzsvēra, ka mērķis nav kādu tiesāt ārpus tiesas, bet gan informēt sabiedrību.
"Iedomāsimies situāciju - ir uzņēmums, kas piemēslo dabu. Ir ekoloģiska katastrofa un ir process. Izmeklē, pārbauda, ir vairāki fakti un apstākļi noskaidroti, bet ko prokuratūrai nav izdevies noskaidrot - kurš ir vainīgs, darbinieks A, vai darbinieks B.
Tagad žurnālisti aktualizē šo lietu un lūdz papildu informāciju, viņi lūdz konkrētu dokumentu, piemēram, ekspertīzes atzinumu. Kur ir problēma?" uzskata Judins.
Iespēju žurnālistiem iepazīties ar krimināllietu materiāliem komisijā aizstāvēja arī Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve Indra Sprance. Viņa uzsvēra, ka personu tiesības uz privātumu ir jālīdzsvaro ar sabiedrības interesēm. Tomēr vairums deputātu bija skeptiski. Deputāts Gundars Daudze (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka krimināllietu publicēšana varētu būt pretrunā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu:
"Datu regula nosaka vēl stingrākus ierobežojumus šobrīd visiem itkā publiski pieejamai informācijai.
Man ir aicinājums nesasteigt un neizdarīt kaut ko pretēji regulai, jo regula atšķirībā no direktīvas ir absolūti obligāta visām Eiropas Savienības dalībvalstīm."
Deputāti lēma vēl nevirzīt likumprojektus uz pirmo lasījumu, bet gan vēlreiz uzdeva tos vērtēt ekspertiem. Tieslietu ministrijas atbildīgajai darba grupai līdz 1.jūnijam jāpiedāvā risinājumus, kā nodrošināt plašākas iespējas sabiedrībai, tajā skaitā masu mediju pārstāvjiem, iepazīties ar krimināllietu materiāliem.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka no Tieslietu ministrijas piedāvājuma būs arī atkarīgs tas, vai būs pieļaujama „Rīdzenes sarunu” publiskošana. Viņš gan prognozē, ka lietas materiālus, vismaz pilnā apjomā, publicēt nevarēs.
"Ir skaidrs, ka tas regulējums būs šaurāks nekā tas ir piedāvāts šajos likumprojektos. Viens piedāvājums ir publicēt visus materiālus, un ir skaidrs, ka mēs to nevaram darīt, lai vai kā mums gribētos zināt, tāpēc, ka ir noteikta kārtība, kas aizsargā gan klasificēto informāciju, gan personas datus un virkni citu jautājumu," stāsta Bērziņš.
Viņš komisijā norādīja, ka ar oligarhu lietas un citu krimināllietu materiālu publiskošanas jautājumu Juridiskajai komisijai vajadzētu tikt galā līdz 12. Saeimas pilnvaru beigām rudenī.
