Taujāts par iemesliem Saeimas lēmumam, ar kuru āra terašu jautājumā lemts pretēji valdības lemtajam, Ašeradens norādīja, ka Jaunās konservatīvās partijas deputāti bija iesnieguši daudz radikālākus priekšlikumus par veikalu atvēršanu. “Tas bija tāds kompromisa rezultāts, kurā panācām vienošanos. (..) Domāju, ka tā ir labākais, kā mēs varējām no situācijas izkļūt ārā,” sacīja politiķis.
Tikmēr deputāts Feldmans, skaidrojot situāciju, ļāva noprast, ka iespējami vēl citi Saeimas lēmumi par Covid-19 ierobežojumu atvieglošanu. “Uzklausot ekspertu viedokli, izkristalizējās, ka terašu jautājums ir tāds, ko var droši virzīt uz priekšu. Savukārt par citiem jautājumiem vēl nepieciešams gūt papildu priekšstatu. (..) Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputātiem bija iespēja iztaujāt ekspertus, tajā skaitā valsts galveno infektologu, par to, kā īsti izplatās Covid-19 infekcija. Un infektologs atzina, ka, piemēram, nav faktu, kas pierādītu, ka ārtelpas ir galvenā inficēšanās vide. Ir pierādījumi par to, ka galvenokārt cilvēki inficējas iekštelpās.
Līdz ar to es pieļauju, ka nākotnē var būt priekšlikumi, kas fokusējas uz ilgtspējīgu ierobežojumu ieviešanu attiecībā uz aktivitātēm ārtelpās.”
Arī Ašeradens atzina, ka Saeimas lēmums par āra terasēm nav bijis viens negadījums, kā to vērtēja prezidents Egils Levits. “Nav jau noslēpums, ka šī koalīcija ir ļoti komplicēta un sarežģīta. Un es īsti nedomāju, ka tas ir negadījums. Mēs tikām ārā no šīs situācijas ar mazāko risku,” sacīja Ašeradens.
Abi politiķi arī vērtēja iespēju ļaut vai liegt āra terasēs, kuras ēdinātāji drīkstēs atvērt no 7. maija, tirgot arī alkoholiskos dzērienus. JKP pārstāvis pauda, ka nebūtu atļaujama stiprā alkohola lietošana. Arī “Jaunās Vienotības” politiķis sliecās neļaut alkohola tirdzniecību, vienlaikus piebilstot, ka tas ir “ekspertu jautājums”.
KONTEKSTS:
Saeima 29. aprīlī atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz no 7. maija, atļaut sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs. Tomēr Ministru kabinets (MK) var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu.
Tikai divas dienas pirms šī lēmuma valdība pēc plašām debatēm nolēma vēl nespert otro soli Covid-19 ierobežojumu atvieglošanā. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Covid-19 saslimstības pieaugumu pēdējās trīs nedēļās. Vienlaikus valdība lēma pēc divām nedēļām vēlreiz vērtēt īpaši āra pasākumu ierobežojumus.
Šā gada 1. aprīlī, lemjot par pirmo soli atvieglojumu mazināšanā, valdība vienlaikus nolēma arī, ka pēc trim nedēļām vērtēs turpmāko atvieglojumu ieviešanas iespējas. Tiesa, tas saskaņā ar valdībā iepriekš lemto būtu iespējams vien tad, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320, taču patlaban tas ir virs 400.
