Komisija otrdien nolēma virzīt Saeimas trešajam lasījumam apjomīgos grozījumus Izglītības likumā.
Grozījumu sākotnējais mērķis bija Ministru kabinetam uzdot izveidot valstiskās audzināšanas vadlīnijas, taču grozījumi apauga ar dažādiem citiem jautājumiem, tajā skaitā par tikumību skolās un augstskolu dibinātām vidusskolām.
Darbu pie grozījumiem Izglītības likumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija mantoja no iepriekšējā Saeimas sasaukuma. Komisija tos beidzot ir nodevusi trešajam lasījumam Saeimā, kura par tiem varētu balsot 18. jūnija sēdē.
Grozījumos jau otrajā lasījumā tika atbalstīts „Saskaņas” deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Satversmē ietvertajām un aizsargājamām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Tāpat priekšlikums paredzēja izglītības iestādēs aizliegt tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošanu, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību.
Uz trešo lasījumu Jūlija Stepaņenko iesniedza vēl vairākus priekšlikumus, piemēram, ka izglītības iestādei ir jāaizsargā izglītojamie no netikumīgas informācijas un vecākiem ir tiesības lūgt atbrīvot skolēnu no tādām mācību stundām, kuras vecāku skatījumā var negatīvi ietekmēt bērna tikumisko attīstību.
Izglītības komisija balsoja pret šiem priekšlikumiem, tomēr komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) uzskata, ka par tikumību un audzināšanu sarunas turpināsies arī plenārsēdē.
“Diskusija par to vēl turpināsies, jo audzināšana jāskata ne tikai ģimenes kontekstā un laulības kontekstā, bet gan plašāk,” sacīja Vucāns.
Bez tikumības jautājumiem grozījumi noteiks arī valsts simbolu izmantošanu mācību iestādēs un Latvijas izglītības sistēmas struktūru. Jaunums izglītības likumā ir tas, ka turpmāk izglītības iestādes varēs izveidot arī augstskolas.
Šobrīd Latvijā vienīgā izglītības iestāde, kuru ir dibinājusi augstskola, ir Rīgas Tehniskās universitātes dibinātā Inženierzinātņu vidusskola. Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks Artūrs Zeps stāstīja, ka turpmāk šādas skolas dibināt augstskolām būs vienkāršāk, jo būs skaidrāk juridiskais statuss un darbības nosacījumi.
Likumā arī norādīts, ka augstskolu dibinātās izglītības iestādes varēs pretendēt uz valsts mērķdotācijām, taču par gala regulējumu šajā ziņā vēl lems Izglītības un zinātnes ministrija.
Jau vēstīts, kamēr Saeimā lauž šķēpus par tikumiskās audzināšanas ieviešanu skolās, prasība pēc tās jau ir iekļauta valsts izglītības standartā un citos normatīvajos aktos, un Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) jau šobrīd pārbauda tikumiskās audzināšanas ievērošanu skolās.
Aprīļa nogalē pēc plašām debatēm Saeima atbalstīja vienu no Stepaņenko priekšlikumiem - ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu. Taču noraidīja citu - par materiālu cenzūru.
