"Kopš Latvija pievienojusies Šengenas zonai, robežkontroles uz abu valstu robežas vairs nav, bet pārvietošanās starp Latviju un Lietuvu daudzviet joprojām ir apgrūtināta, jo vēl arvien nav atjaunoti vairāki ceļi, kas pēc abu valstu neatkarības atjaunošanas tika slēgti. Ceļi ir kā asinsrite, kas dzen uz priekšu valsts ekonomiku," uzsver Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks („Vienotība"), norādot, ka ceļu atjaunošanai starp Latviju un Lietuvu nepieciešama aktīva abu valstu valdību rīcība.
Komisijas priekšsēdētājs nosūtījis vēstuli Lietuvas Seima deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu vadītājam Sauļum Bucevičam un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, akcentējot nepieciešamību veicināt pārrobežu sadarbību un ekonomikas attīstību starp Latviju un Lietuvu, kā arī aicinot veidot starpvaldību dialogu par četru pēc valstiskās neatkarības atgūšanas slēgto robežpāreju atjaunošanu autotransportam.
Komisijas priekšsēdētājs vēstulē vērš ārlietu ministra uzmanību, ka Latvijas un Lietuvas parlamentu deputāti 2013.gadā vienojās atjaunot abu valstu robežšķērsošanas ceļus - pašreiz, kad nepastāv robežkontrole Eiropas Savienības robežās, pilnībā atjaunot satiksmes iespējas starp abām valstīm ir īpaši būtiski. Taču Saeimas Pieprasījumu komisija, uzklausot ekspertus, noskaidrojusi, ka vēl ir nepieciešama vienošanās starpvaldību sarunās par vairāku robežšķērsošanas punktu sakārtošanu.
Tāpat deputāti noskaidroja, ka sešas atjaunojamās Latvijas un Lietuvas robežpārejas vietas jau ir saskaņotas starpvaldību sarunās un tās ir paredzēts atjaunot, izmantojot Eiropas Savienības pārrobežu programmu INTERREG. Tā ir paredzēta pārrobežas infrastruktūras objektu attīstībai, ja abu valstu pierobežu pašvaldības par to vienojas, taču vēl ir nepieciešama starpvaldību vienošanās.
