Deputāti lūgs Valsts kontroli pārbaudīt bezdarba mazināšanai izlietotās naudas efektivitāti

Saeimas komisija aicinās Valsts kontroli pārbaudīt bezdarba mazināšanai izlietotās naudas efektivitāti. Trešdien, 19. jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iztaujāja Nodarbinātības valsts aģentūras un Labklājības ministrijas pārstāvjus par bezdarba mazināšanas pasākumiem.

Deputāti lūgs Valsts kontroli pārbaudīt bezdarba mazināšanai izlietotās naudas efektivitātiAnnija Petrova

    Latvijā samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Tomēr aizvien ir daudz cilvēku, kas ļoti ilgi – vairāk nekā trīs gadus – nespēj atrast darbu. To Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē norāda Labklājības ministrija.

    Pašlaik Latvijā ir 15 000 ilgstošo bezdarbnieku. No viņiem ļoti ilgi jeb vairāk par trim gadiem darbu nevar atrast apmēram puse jeb 7000 cilvēku.

    „Pirmkārt, vecums sākot no 50 gadiem. Puse no ilgstošajiem [bezdarbniekiem] ir vecumā virs 50 gadiem. Tad par valsts valodas prasībām. Tikai 50 % no ilgstošajiem ir ieguvuši izglītību valsts valodā. Tad 5 % ir valsts valoda augstākajā pakāpē, un pārējiem ir tikai vidējā, zemākā vai vispār nav valsts valodas atestācijas,” pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras direktores vietniece Kristīne Stašāne.

    Problēmas saistītas arī ar ilgstošo bezdarbnieku izglītības līmeni un valsts valodas prasmēm. Turklāt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis norādīja, ka milzīga atšķirība vērojama starp reģioniem. Rīgā ilgstošais bezdarbnieks ir katrs desmitais, savukārt Latgalē – katrs otrais.

    Tā pamato vajadzību pēc mentora pakalpojumu nodrošināšanas un motivācijas programmas īstenošanas ilgstošajiem bezdarbniekiem. Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno vairākus projektus bezdarbnieku atbalstam. Četri ir Eiropas fonda projekti.

    „Projektu vidējais ieguldījums gadā ir aptuveni 20 miljoni eiro

    – visu Eiropas Sociālā fona ieguldījums, ko sniedzam bezdarbniekiem, darba meklētājiem, arī strādājošajiem visdažādāko aktivitāšu ietvaros: gan apmācības, gan subsidētās darba vietas, gan motivācijas programmas, gan konsultācijas. Tas viss kopā aptver ap 20 miljoniem gadā,” pastāstīja Lipskis.

    Deputāti jautāja par bezdarbniekiem piedāvāto kursu kvalitāti un atsevišķos gadījumos kvalitāti apšaubīja. Jautāja arī par līdzekļu efektīvu izmantošanu projektos.

    Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris SkrideAnnija Petrova

      „Mūsu vēlme, lai par ieguldīto naudu pēc iespējas cilvēks arvien vairāk atgrieztos darba tirgū. Bet šobrīd ir tā, ka mēs ieguldām daudz naudas un tie cilvēki darba tirgū neatgriežas, darbā neiekārtojas. Es domāju, ka ir punkti, kur tā nauda tiek ieguldīta ne tur, kur vajag. Piemēram, karjeras konsultācijas cilvēku darba tirgū neatgriezīs. Tur ir vairāki tādi punkti, kas ir pilnīgi nevajadzīgi, nelietderīgi,” sacīja Saeimas komisijas vadītājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”).

      Deputāti aicinās arī Valsts kontroli veikt revīziju un vērtēt izlietotās naudas efektivitāti. Lipskis no Labklājības ministrijas pēc sēdes norāda, ka saredz vēlmi palīdzēt ar idejām un priekšlikumiem. Cer, ka rudenī būs konkrēti priekšlikumi programmu pilnveidei.

      „Pievērsīsim uzmanību tieši cilvēku ar invaliditāti programmu efektivitātei un darbā iekārtošanas efektivitātes uzlabošanai. Tāpat bezdarbnieku apmācību programmai mums jau ir konkrētas idejas par papildu kvalitātes kritērijiem, jo mēs arī dzirdējām diskusijā jautājumus par šo izglītības kvalitāti. Jāatzīst, ka

       tās izglītības iestādēs, kas apmāca bezdarbniekus, ne visās šo izglītības kvalitāti tur līmenī,”  atzina ministrijas pārstāvis.

      Daudzas iestādes no sarakstiem jau izslēgtas, daudzas ir uz robežas. Savukārt divus projektus vēlas apvienot. „Plānojam apvienot tieši ilgstošo bezdarbnieku projektu ar subsidēto darbavietu projektu, jo klienti bieži vien ir kopīgi abos projektos. Mēs pakāpeniski ejam uz to, lai vēl mērķtiecīgāk izmantotu tos resursus, kas mums ir,” pastāstīja Lipskis.

      Tikmēr Valsts kontroles pārstāve sēdē pauda, ka pašlaik iestāde domā par nākamā gada tēmām un priecāsies saņemt jebkuru informāciju. Deputātu aicinājumu Valsts kontrole vērtēs.

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti