Atsevišķi izskatīšanai 3.lasījumā izdalīs vienīgi lēmumu par Latgales kongresa dienas, 27.aprīļa, noteikšanu par atzīmējamo dienu.
Pret Lāčplēša dienas noteikšanu par brīvdienu iepriekš iebilda uzņēmēji, norādot, ka papildu brīvdiena samazinātu viņu konkurētspēju reģionā.
Pret vēl vienu svētku dienu iebilda biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), norādot, ka pēc Ekonomikas ministrijas iepriekšējo gadu aprēķiniem par papildus brīvdienas piešķiršanas ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, kas sasniedz 0,08% līdz 0,1%. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas (11. novembra) noteikšana 2018. gadā nebūtu ietekmes uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, bet 2019. gadā tai būtu negatīva ietekme 8,6 miljonu eiro un 2020. gadā 9,2 miljonu eiro apmērā.
Brīvdienas piešķiršana palielina administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. ZSA, LTRK un LDDK ir aprēķinājusi, ka katra papildus brīvdiena par apmēram 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, kas nozīmē Latvijas IKP samazinājumu par 0,4% gadā.
Turklāt deputāti priekšvēlēšanu laikā likumprojektā sniedza arī citus priekšlikumus par svētku un atzīmējamajām dienām, bet pašlaik, piemēram, trūkst vienotu principu, pēc kuriem nolemt, kādu profesiju pārstāvju dienas ir prātīgi iekļaut kalendārā un kādas nav.
Deputātu priekšlikumu sarakstā bija, piemēram, piedāvājums ieviest Karavīru dienu, Agronomu dienu, Dzelzceļnieku dienu un Valsts valodas dienu.
Deputāti secināja, ka priekšlikumu ir daudz un pamatojumi neskaidri, tikpat labi savu svinamo dienu varētu piešķirt jebkuras citas profesijas pārstāvjiem. Tāpēc grozījumu virzība būtu jāaptur līdz brīdim, kad tiks izstrādāta kārtība, kā izvērtēt, ar kādu pamatojumu kādu dienu iespējams iekļaut svinamo dienu sarakstā. To vērtēs Saeimas analītiskais dienests un Ministru kabinets.
“Nevis likumprojekts jālabo, bet jādomā, kā viss likums jāpārstrādā. Es domāju, ka tas ir mūsu pienākums. Šis te, kas te notiek, tas ir neprātīgi. Atteikt mēs nevienam nevarēsim arī nākotnē,” sacīja deputāts pie frakcijām nepiederošs Saeimas deputāts Ringolds Balodis.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) savukārt prognozēja, ka izvērtējums nenotiks ātri.
“Pilnīgi skaidrs, ka gan ministru kabinetam, gan dažādām ministrijām un Saeimas analītiskajam dienestam tas nav ātri paveicams darbs, ja to vēlas izdarīt pamatoti un ar argumentiem,” sacīja Laizāne.
Pēc šī izvērtējuma likuma pārskatīšana būs nākamā Saeimas sasaukuma ziņā.
KONTEKSTS:
Iepriekš Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", paredzot noteikt vēl vienu svētku dienu - 11.novembri, Lāčplēša dienu, bet atsakoties no plāna atņemt svētku dienas statusu 1.maijam. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka papildu brīvdiena nākamgad samazinātu nodokļu ieņēmumus par 8,6 miljoniem eiro.
Ierosinājumu bija izteikuši “Vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti, norādot, ka 11. novembris kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019.gadā.
Latvijā kopumā ir 16 svētku dienas. Viena no tām ir Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, kura tiek svinēta reizi piecos gados.
