Grozījumu autori rosina noteikt, ka tām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt vismaz 500 biedru.
Saeimas vēlēšanās varēs startēt tikai tāda partija, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām.
Patlaban politisko partiju dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200 cilvēkiem, un izmaiņas likumā rosinātas, lai paaugstinātu politisko partiju leģitimitāti, norādīts likumprojektu anotācijā.
Tāpat komisijā konceptuāli atbalstīts ierosinājums, ka partijai savos statūtos jānosaka kārtība, kādā biedrs var pieprasīt attiecīga jautājuma iekļaušanu partijas biedru sapulces darba kārtībā. Grozījumu autori pauž, ka tas palielinās partijas ierindas biedru iespēju ietekmēt partijas darba kārtību.
Apspriežot rosinātās izmaiņas partiju finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo finansējumu partijām no valsts budžeta, komisija vienojās vēl nevirzīt likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā un lūgt Finanšu ministrijai sagatavot atzinumu par priekšlikuma ietekmi uz valsts budžetu.
Ziņots, ka izmaiņas likumos rosinātas, ņemot vērā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai.
Pērn prezidents Andris Bērziņš paziņoja par nodomu rosināt likumdošanas izmaiņas, lai veicinātu politisko partiju ilgtspēju. Arī šogad februārī starptautiskajā konferencē viņš norādīja uz to, ka Latvijā partijām nav spēcīgas saknes sabiedrībā.
Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu komisijas atbalstu guva izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz personu nelielus ziedojumus politiskajām partijām noteikt kā attaisnotos izdevumus.
Par iesniegtajiem grozījumiem Politisko partiju likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Saeimas vēlēšanu likumā trijos lasījumos vēl lems Saeima.
