ĪSUMĀ:
- Saeima sāka izskatīt nākamā gada budžetu.
- Prezidenta kanceleja lūdza nepalielināt prezidenta algu.
- Saeima noraidīja opozīcija ierosinājumu iesaldēt augstāko amatpersonu algas.
- “Panorāmas” uzrunātie deputāti izvairījās paskaidrot savu balsojumu.
- Kariņš pagaidām nedomā lūgt Saeimu nepalielināt valdības algas.
Plānotais Valsts prezidenta algas palielinājums no 5960 līdz 6260 eiro nesen izsauca tik lielu sabiedrības sašutumu un ekspertu kritiku, ka prezidenta kanceleja lūdza Saeimu valsts galvas atalgojumu tomēr nepalielināt, bet saglabāt šī gada līmenī.
Taču amatpersonu atlīdzības likums ievērojamu algas pieaugumu nākamgad paredz arī premjeram un viņa valdības ministriem. Valdības vadītāja alga pieaugtu no aptuveni 4800 līdz 5055 eiro, ministriem no aptuveni 4500 līdz 4798.
Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība piedāvāja vismaz uz laiku no šāda amatpersonu algu pieauguma atteikties.
“Šis priekšlikums paredz atlīdzību iesaldēt šī gada līmenī. Neizmantot to situāciju, ka pirms diviem gadiem vidējais atlīdzības pieaugums bija astoņi, deviņi, pat desmit procentu. Un ņemt vērā, ka šobrīd ir krīzes situācija, atlīdzību sev palielinot tikai tad, ka mēs redzam, ka patiešām valdība ir prasmīgi spējusi ar to tikt galā,” aicināja Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Šādu algu iesaldēšanu balsojumā atbalstīja tikai 30 opozīcijas deputāti. Pret bija 54 valdošās koalīcijas pārstāvji, un vēl trīs tautas kalpi atturējās.
LTV “Panorāma” Saeimas sēdes pārtraukuma laikā lūdza vairākus valdošās koalīcijas deputātus pamatot, kādēļ balsojuši pret ministru algu iesaldēšanu.
Deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) sacīja, ka “īpaši tur negribu komentēt”.
“To lai [deputāts Atis] Zakatistovs... viņš ir Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņam vispār būtu daudz aktīvāk jāskaidro viss, kas saistīts ar budžetu. Tai skaitā arī visi brāķi, kas mums ir sanākuši,” sacīja Eglītis.
Uz norādi, ka viņš taču ir deputāts, kurš pieņēma lēmumu un balsoja, tāpēc varētu savu lēmumu paskaidrot,
Eglītis sacīja, ka viņam jāpieslēdzas atpakaļ Saeimas sēdei, līdz kurai gan vēl bija 15 minūtes, bet deputāts sacīja, ka viņam tai ir jāgatavojas un komentāra nebūs.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) sacīja, ka, viņaprāt, “šis ir svarīgs jautājums, kuru izvērtēja gan komisijā, gan valdībā un acīmredzot lielākais vairākums nonāca pie secinājuma, ka to nebūtu prātīgi darīt”.
Jautāts, vai arī viņš nonāca pie līdzīga secinājuma vai vienkārši piekāpās vairākumam, Bondars sacīja: “Nu, principā, ja skatās budžetu, tad tas ir komandas darbs”.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (“KPV LV”) sacīja, ka neizsekoja, “kā tas ceļš gāja, bet es saprotu, ka pareizā vieta, kur par to lemt, būs budžeta likums un vidējā termiņa budžeta likums. Tas lēmums vēl ir priekšā!”
Tiesa, caurskatot budžeta un vidējā termiņa budžeta projektu tabulas, neizdevās atrast priekšlikumus par ministru algu iesaldēšanu. Gluži otrādi – budžeta paskaidrojumos joprojām redzams – gandrīz 69 000 eiro rezervēti Ministru kabineta locekļu atlīdzības un reprezentācijas izdevumu palielināšanai.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) vismaz pagaidām nedomā sekot prezidenta piemēram un lūgt Saeimu nepalielināt valdības algas.
“Valdība ir piedāvājusi celt mediķu algas. Valdība ir piedāvājusi celt skolotāju algas. Valdība ir piedāvājusi celt minimālās pensijas. Un celt minimālo algu kā tādu. Kas attiecas uz amatpersonu atalgojumu – es tiešām uzskatu, ka tas ir Saeimas kopējais jautājums,” sacīja Kariņš.
Kas attiecas uz pašu Saeimas deputātu algām – tās viņi jau pirms gada nolēma iesaldēt līdz pat šī sasaukuma beigām.
