Stradiņa slimnīcā uz tikšanos bija aicināti Saeimas deputāti. Sarunu epicentrā – divi jaunbūvējamie Stradiņu korpusi. Darbs pirmajā korpusā jāsāk jau pēc aptuveni deviņiem mēnešiem, bet visa projekta īstenošanai naudas ir par maz.
Lai uzskatāmi parādītu, kāpēc ir svarīgi būvniecību neatstāt nepabeigtu, bija iecerēts, ka deputāti vispirms apskatīs, kādi šobrīd ir apstākļi vecajās telpās. Piemēram, jaundzimušo nodaļā, kur no visas Latvijas nokļūst visaugstākā riska grūtnieces. Pat labākie speciālisti un jaunākā tehnika dažkārt nevar glābt, ja starp mazuļu gultām attālums ir uz pusi mazāks nekā drīkstētu. Aparatūra, kam jābūt nevainojami tīrai, glabājas ļaužu pilnā gaitenī. Bet gaiss vasarā sakarst pat virs +35 grādiem.
"Piemēram, mums šobrīd nodaļā ir bērns, kuram divas reizes, pat vēl esot mātes miesās, ir pārlietas asinis. Bet diemžēl, līdzīgi kā Āfrikā, viņam pastāv risks, piemēram, nomirt no hospitālās infekcijas, jo tas ir tas, ko mēs nevaram kontrolēt," atzīst jaundzimušo nodaļas virsārste Dina Apele-Freimane.
Taču, par pārsteigumu slimnīcas vadībai, deputāti tur nevēlējās iegriezties.
''Diemžēl no tās mūsu plānotās programmas tika izpildīta tikai puse. Jo šīs, lūk, ir tās durvis, pa kurām mēs gribējām uzsākt savu šīsdienas sarunu ar deputātiem. Viņu atbilde bija, ka viņi (..) zina, kādā stāvoklī ir vecā slimnīca," noteica iestādes valdes locekle Elita Buša.
Tāpēc deputāti gribēja uzreiz doties tikai uz jaunbūvi, vispirms – saņemot būvlaukumam atbilstošu drošības ietērpu.
Pirmās kārtas būvniecība pagaidām norit pēc plāna. Vietas tur būs 400 slimniekiem. Un kas būtiski – ka nevienā palātā nebūs vairāk par diviem pacientiem. Šobrīd slimnīcā ir palātas, kur ir pat astoņi cilvēki.
Taču – ir apdraudēta ir otrā kārta. Naudas trūkuma dēļ tā var aizkavēties pat par vairākiem gadiem.
Ideju, ka lētāk būtu pārbūvēt vecās ēkās, mediķi kategoriski noraida. "Nekur pasaulē vecās ēkas nepielāgo nākotnes slimnīcām. Vai Amerikā vai Eiropā – tas ir buldozers, kas visu noslauka. (..) Jo visās mājas sienās sēž infekcija," teica asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš.
"Operāciju zāles, kas ir pašlaik, neatbilst prasībām. Lai mēs varētu šīs operāciju zāles savest lietošanas kārtībā, tur jāiegulda miljoni," piebilda slimnīcas galvenais ārsts Arnolds Atis Veinbergs.
Stāsts ir par hospitālo infekciju, kas ik gadu skar ap 2300 pacientu un pēc operācijām var radīt tik smagus sarežģījumus, kas beidzas pat ar nāvi.
"Tas nozīmē – mikroorganismi, kas ir praktiski rezistenti pret jebkurām antibiotikām. (..) Viņi ir bīstami pārējiem pacientiem. Tā kā mums nav īsti telpu, kur šos pacientus izolēt, tad tā ir milzu problēma mums," atzina Plaušu slimību centra vadītāja Dace Žentiņa.
Problēma ir arī šaurība neatliekamajā palīdzībā. "Lai cik mīļas ir vēsturiskas ēkas, pienāk brīdis, kad esošo infrastruktūru atjaunot vairs nav iespējams," atzina Neatliekamās medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja.
Neatliekamās palīdzības centrā ir četrkārt vairāk pacientu nekā paredzēts. Uzņemšanā slimniekiem uzreiz būtu jānodrošina gultas. Tā vietā 4-6 stundas tiek pavadītas, sēžot krēslā.
"Tas, kas ir domāts, tās operācijas un neatliekamā palīdzība, uzņemšana un tā tālāk, – tā ir tieši otrā kārtā. Pēc būtības mēs neceļam to galvenāko ēku," noteica Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.
Lai gan ne uz visiem jautājumiem sadzirdētas atbildes, nav citas iespējas, kā vien projektu pabeigt, uzskata par veselības aprūpi atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība).
"Un būsim skaidri – ka tai otrai pusei ir jābūt. Tā nav spīts. Nevar būt nepabeigta – ja mēs gribam, lai ārsti var normāli strādāt, pacienti atrastos, ir jāpabeidz otrā puse," teica Saeimas deputāts.
Tālākais plāns ir, ka deputāti ceturtdien, 9.jūnijā, pēc Saeimas sēdes vēlreiz pulcēsies, lai apspriestos, ko darīt.
