Deputāti grib efektīvākas izmeklēšanas par VK atklātiem pārkāpumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Saeimas Publisko izdevumu komisija aicina tiesībsargājošās iestādes piedāvāt grozījumus likumos, lai izmeklēšanas par Valsts kontroles atklātajiem amatpersonu pārkāpumiem kļūtu efektīvākas, informēja Saeimas Preses dienests.

Komisija trešdien nolēma aicināt likumsargus priekšlikumus iesniegt mēneša laikā, piedāvājot risinājumus, kā izmeklēšanas pēc Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem padarīt efektīvākas.

Tāpat deputāti aicināja prokuratūru un Valsts kontroli vienreiz sešos mēnešos informēt komisiju par Valsts kontroles revīzijās konstatēto tiesību normu pārkāpumu izskatīšanas rezultātiem.

Valsts kontrole no 2006.gada līdz 2014.gada novembrim tiesībaizsardzības iestādēm ziņojusi par 168 revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, trešdien komisijas sēdē deputātus informēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, norādot, ka patlaban izmeklēšana vēl turpinās 35 kriminālprocesos.

„Valsts kontrole šo astoņu gadu laikā ir izdarījusi pamatīgu darbu un iesniegusi tiesībsargājošām iestādēm materiālus, kas apliecina noteiktu amatpersonu likuma pārkāpumus, tomēr nereti kriminālprocess un gala rezultāts izpaliek. Šodien secinājām, ka bieži vien kriminālprocesu izbeigšanas pamatojums liecina par izmeklētāja nespēju dažādu iemeslu dēļ procesu novest līdz loģiskam iznākumam. Tomēr tikai tiesībsargājošās iestādes var sniegt priekšlikumus izmaiņām, lai šādas izmeklēšanas dotu rezultātu un kļūtu efektīvākas,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Komisijas priekšsēdētājs atzīst, ka ekonomikas krīze ir būtiski ietekmējusi izmeklētāju kvalitāti un kvantitāti: „Sarežģītu lietu izmeklēšana nenotiek pietiekami efektīvi un nedod vajadzīgo rezultātu. Uzskatu, ka gan valdībā, gan Saeimā ir jāuzsāk diskusija par iespējamiem risinājumiem izmeklētāju darba kvalitātes uzlabošanai.”

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins deputātiem sacīja, ka pašlaik valstī trūkst 100 izmeklētāju. Patlaban šajā amatā strādā 600 izmeklētāju.

Komisijas priekšsēdētājs arī informēja, ka šogad Saeimā ir pieņemti grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas paredz - revidējamās vienības vadībai vai tās augstākai iestādei, vai amatpersonai piecu mēnešu laikā pēc Valsts kontroles revīzijas slēgšanas ir jāizvērtē amatpersonu atbildība un par to jāinformē Valsts kontrole.

„Šis nosacījums jau uzliek konkrētu pienākumu iestāžu vadītājiem un tiem vairs nav iespēju izvairīties no darbinieku atbildības izvērtēšanas, tādēļ arī Valsts kontroles sniegtā statistika par piemērotajiem sodiem ir būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar periodu pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās,” norāda Bērziņš.

Komisijas sēdē Valsts kontrole arī informēja, ka šogad tiesībsargājošām iestādēm ir ziņojusi par 11 revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Pēc šo materiālu nosūtīšanas ir sākti septiņi kriminālprocesi, bet sešos gadījumos pieņemti lēmumi par atteikšanos to uzsākt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti