Pēcpusdiena

Šadurskis piedāvā skolotāju algu reformu veikt uz sākumskolas brīvpusdienu rēķina

Pēcpusdiena

Prognozes par naftas cenām nākotnē pēc OPEC valstu sarunām

Krimināllikuma grozījumos neiekļaus pantu par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu

Deputāti atliek «pretspiegu grozījumu» strīdīgāko normu

Saeimas Juridiskā komisijas deputāti trešdien, 20.aprīlī, nolēma pagaidām izslēgt no Krimināllikuma grozījumiem pantu par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Pārējos Krimināllikuma grozījumus deputāti atbalstīja, un Saeima par tiem galīgajā lasījumā lems ceturtdien. Tikmēr par valsts noslēpuma iegūšanas pantu deputāti vēl plāno diskutēt.

Pēdējā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē par grozījumiem Krimināllikumā, kuru mērķis ir stiprināt drošības dienestus cīņā pret spiegiem un hibrīdkara draudiem, deputāti vienu no strīdīgākajiem likuma pantiem lēma izslēgt no likumprojekta. Tas paredzēja kriminālatbildību par nelikumīgu valsts noslēpuma iegūšanu, ja tam nav spiegošanas pazīmju. Latvijas Žurnālistu asociācija vēstulē komisijai norādīja, ka pants apdraud mediju iespējas nesodīti ziņot par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, kā arī ir pretrunā ar žurnālistu pienākumu aizsargāt informācijas avotus.

Deputāti piekāpās, un komisijas priekšsēdētājs Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš ierosināja rīkot diskusiju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi attiecībā uz valsts noslēpumu un medijiem, šoreiz pieaicinot arī žurnālistus. “Ja mēs runājam kontekstā ar šiem izskanējušajiem apgalvojumiem par vārda brīvības ierobežojumiem, tad ir jāsaprot tas vidusposms, kurā brīdī beidzas jautājums par valsts drošību un kurā brīdī sākas jautājums par vārda brīvību,” norādīja Bērziņš.

Saeimas Juridiskā komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš

    Diskusija notikšot divu nedēļu laikā, un pēc tam deputāti plāno atgriezties pie valsts noslēpuma panta. Visasāk par strīdīgā jautājuma atlikšanu iestājās “Vienotības” deputāts Andrejs Judins. Viņu nepārliecināja, ka visas problēmas atrisinātu tas, ja likums sodītu tikai tīši nelikumīgu valsts noslēpuma iegūšanu: “Te es redzu vienu problēmu, ko labāk būtu atrisināt likumā, nevis pavadvēstulē. Proti, mēs vakar diskutējām, un es dzirdēju viedokli, ka vārds „tieši” nozīmē arī nolūku, bet tas ir jauninājums. „Tieši” nenozīmē nolūku.”

    Par to viņš strīdējās ar savas partijas vadītāju Solvitu Āboltiņu. Pēc sēdes Judins uzsvēra, ka neredz iemeslu, kāpēc likumu nevar papildināt, lai nebūtu iemesls šaubīties par vārda „tieši” nozīmi.

    Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons ir pretējās domās: “Ļoti precīzi ir ielikts vārdiņš „tieši”! (..) Arī no teorijas un prakses viedokļa tieša darbība nevar būt neapzināta darbība.”

    Jansons arī nepiekrīt, ka likuma grozījumi ir vēršanās pret žurnālistiem. Viņš uzsver, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse rāda – žurnālisti ir pasargāti, ja to mērķis ir informēt sabiedrību par svarīgo. “Mums ir jautājums, kāpēc Judins un „Saskaņas” deputāti tik ļoti iestājas pret valsts noslēpuma aizsardzību, kur nav nekāda sakara ar žurnālista darba pienākumu ierobežošanu. Kā mēs labi zinām, un to ir atzinusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, žurnālisti, mediju pārstāvji ir kā sargsuns,” norādīja Jansons.

    Uz to Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja arī Gaidis Bērziņš. Viņš vērsa uzmanību uz ECT atziņām -  ja valsts noslēpuma izpaušana ir valsts interesēs, tas neesot atzīstams par pārkāpumu valsts noslēpuma izplatīšanas ziņā.

    Grozījumus krimināllikumā Saeima skata steidzamības kārtā. Jau ceturtdien, 21.aprīlī, deputāti par tiem balsos galīgajā otrajā lasījumā. Lai gan diskusijas par strīdīgo normu iecerētas divu nedēļu laikā, LTV žurnālists un Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs Ivo Leitāns lēš, ka tam būs vajadzīgs ilgāks laiks. Turklāt pašlaik, kad Saeimas komisija sapratusi, ka nevajag steigties ar šo normu, tā ir pamatīgi jāizdiskutē.

    Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka šo grozījumu diskusijās nepiedalījās žurnālisti. Būtiski arī tas, ka sākotnēji iecerētā norma ietekmētu arī trauksmes cēlājus.

    Tikmēr tiesību eksperts Artūrs Kučs atzīst, ka diskusijā robežu starp šāda veida normām un vārda brīvību ir grūti novilkt un to meklē arī citas valstis. Taču viena piemēra, ko varētu pārņemt, neesot, bet būtu jāraugās, kā situāciju risina citas Eiropas valstis.

    Viņš arī atbalsta iepriekš izskanējušo ieceri, ka atzinums par grozījumiem būtu jālūdz Venēcijas komisijai. Tas ļautu uzlabot likuma kvalitāti un izslēgt bažas par normas neatbilstību. Turklāt būtu labi turpmākajās diskusijās iesaistīt arī žurnālistus.

    Savukārt, lai izslēgtu dažāda veida interpretācijas par strīdīgo normu, tā būtu jāattiecina tikai uz amatpersonām, uzskata tiesību eksperts.

    Jau vēstīts, ka sākotnēji iecerētie grozījumi Krimināllikumā bija ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu.

    Satraukumu par pantu izteica Latvijas Žurnālistu asociācija, kas saredzēja tajā draudus preses brīvībai. 

    Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.

    Marta beigās Saeimas deputāti vienojās precizēt pretrunīgi vērtētos grozījumus, paredzot sodu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā. Tomēr aprīļa vidū deputāti vēl nevarēja izšķirties par šo grozījumu strīdīgāko normu, kas varētu ietekmēt arī žurnālistu darbu, toties atbalstu guva norma kriminālsodu noteikšana par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot tās ārvalstu organizācijām. 

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti