''Olšūnu kari'' Saeimā norit teju četrus gadus. Tie sākās ar ieceri paaugstināt olšūnu donoru vecumu. Vēlāk deputāti galdā cēla ideju liegt dzimumšūnas ziedot nedzemdējušām sievietēm. Iecere pirms diviem gadiem tika līdz otrajam lasījumam Saeimā, bet skaļie protesti likuma grozījumus nobremzēja. Nu priekšlikums par ierobežojumiem ziedot olšūnas atgriezies Saeimā un Sociālo lietu komisija sanāks to apspriest pirms nodošanas trešajam lasījumam.
Deputātu galvenais arguments, iestājoties par šīs manipulācijas ierobežojumiem, ir jaunas, nedzemdējušas sievietes veselība. Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) šoziem sacīja, runa nav tikai par sievietes tiesībām, bet arī risku, kuru viņa uzņemas: ''Ginekologu asociācija mums ir apgalvojusi, un tādi ir arī pētījumi, ka ir gadījumi, kad sieviete, kura nedzemdējusi ir bijusi olšūnas donore, pēc tam pati nokļūst medicīnas iestādēs un viņai ir nepieciešama mākslīgā apaugļošana.''
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve, ginekoloģe Dace Rezeberga atzīst - olšūnu ziedošana jaunām sievietēm, kurām savu bērnu vēl nav, neesot laba ideja. Ginekoloģe spriež, ka jaunās dāmas uz šādu soli pamudinot nevis vēlme palīdzēt tām, kurām ir problēmas bērniņu ieņemt dabiskā ceļā, bet gan iespēja par ziedojumu saņemt atlīdzību.
"'Es domāju - ja būtu tā, ka sieviete ziedo to, nesaņemot finansiālu kompensāciju, tad tas būtu OK. Bet bieži vien tās ir jaunas meitenes, kurām finansiālā puse ir tā, kas liek domāt – nekas, gan jau ar mani nākotnē būs labi, bet šobrīd, šeit un tagad man to [naudu] ļoti vajag,'' norāda Rezeberga.
Olšūnu ziedošanu ginekoloģe sauc par biznesu. Iespēja šādā veidā nopelnīt ar savu ķermeni jaunas sievietes padarot kurlas pret brīdinājumiem par sekām nākotnē
''Tanī brīdī viņas jau nedzird to pārējo, ka viņas ir brīdinātas. Līdzīgi kā ar narkotikām, ja jautās par to kaitīgumu, tad atbilde būs tāda, kādai tai jābūt,'' saka Rezeberga. Nosakot ierobežojumus, jautājumu, pēc ārstes domām, varētu atrisināt.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienība) piekrīt - manipulācija ir riskanta. Tomēr izmaiņas likumā šo risku nemazinās: ''Tas, ko norāda speciālisti, uz augsto risku, ja sievietes nav dzemdējušas un ir vairākas šīs donācijas, tad viņām ir risks neauglībai.
Manā ieskatā tā ir sievietes izvēle, un valsts iejaukšanās te nebūtu vajadzīga.''
Čakša uzsver, ka mediķu uzdevums ir pacientam norādīt uz riskiem. Pirms manipulācijas veikšanas ārstam ar pacienti ir jāizrunā visas iespējamās problēmas, kuras pēc manipulācijas nākotnē var rasties, ''un lai būtu pārliecība, ka tie, kas pieņem donāciju, ļaunprātīgi neizmantotu cilvēka nezināšanu par šiem riskiem''.
Ministre spriež, ka neauglības klīniku attieksme nav grozāma ar likumu. Tas ir saistīts ar cilvēku izglītošanu šajos jautājumos. Zinošiem ir jābūt arī ārstiem. Viņu uzdevums nav pārliecināt pacientu par manipulācijas veikšanu, bet izglītot par tās visiem aspektiem.
Nozares ministrija neuzskata, ka par donorēm varētu kļūt tikai dzemdējušas sievietes.
Iecere pirms pāris gadiem izraisīja iedzīvotāju protestus. Piketētāji deputātu plānus nodēvēja par iejaukšanos privātajā dzīvē un vērsās pie tiesībsarga Jura Jansona. Vai deputātu vēlme ir diskriminējoša?
''Mūsu pozīcija ir tāda, ka nedrīkst sievietes diskriminēt. Ne tā un ne tā,'' saka Jansons.
Priekšlikumā par vecuma cenza noteikšanu tiesībsargs saskata diskrimināciju pēc vecuma. Diskriminācija esot arī iecere aizliegt par donorēm kļūt nedzemdējušām sievietēm.
Protams, šī medicīniskā manipulācijas ir saistīts ar riskiem, saka Solvita Olsena, pacientu tiesību aizstāve. Viņu uztrauc tas, ka deputāti ar šiem grozījumiem iestājas tikai par daļas sieviešu aizsardzību. Riski ir visām sievietēm, arī tām, kuras ir dzemdējušas. Deputātu vēlme, pēc advokātes teiktā, ir necieņa pret pieaugušu sievieti kā lēmumu pieņēmēju.
''Pieņemot šāda veida lēmumus, netiek respektēta pieauguša cilvēka cieņa, pieauguša cilvēka pašnoteikšanās.
Tādējādi ierobežojot pieaugušu cilvēku lemt par sevi, tajā skaitā par to, vai viņš vēlas ziedot savas dzimumšūnas, likumdevējs noniecina cilvēka kā personas, kas var izlemt dažādus jautājumus, spējas,'' saka Olsena.
Olsena uzskata, likumdevējiem būtu jārūpējas par visu sieviešu aizsardzību. Piemēram, noteikt drošu olšūnu ziedošanas kārtību un uzraudzību pēc manipulācijas.
KONTEKSTS:
Saeimas Sociālo lietu komisija bija nolēmusi martā sākumā virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm, tomēr vienojās, ka likumprojektā vēl veicami precizējumi.
Grozījumi vairākas reizes nonākuši Saeimas plenārsēdes darba kārtībā, bet tikuši izslēgti no tās. Likumprojekts izpelnījies arī sabiedrības iebildumus, pret to notikuši arī vairāki protesti.
Veselības un Labklājības ministrija vēlas atstāt līdzšinējo kārtību, ka par donoru var būt vesela sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
